Drošības struktūrām jāizvērtē Ušakova darbība

Drošības struktūrām jāspēj atbildēt, kas tie ir par avotiem, no kuriem šīs aktivitātes tiek finansētas. Tām jāizvērtē arī Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) kādreizējā sarakste ar Krievijas vēstniecību, lūdzot tai finansējumu, un jānoskaidro, cik lielā mērā "Saskaņas centrs" ir tas centrs, no kura īsteno Maskavas politiku Latvijā.

Pašlaik drošības struktūru darbība man šķiet ļoti nepārliecinoša, lai neteiktu vairāk. Kas attiecas uz politiķiem, pajautājiet premjeram, vai viņš domā, ka ikkatram šajā valstī ir tiesības vākt parakstus par jebkuru jautājumu vai saņemt naudu no jebkuriem avotiem," norāda EP deputāte.

Jābalso pret otru valsts valodu

Viņa norāda, ka referendums ir uzspiests un amorāls, taču 18.februārī jāpierāda, ka valoda mums rūp, - jāiet balsot un jābalso pret otru valsts valodu. Nedrīkst arī diskriminēt tos, kas savā valstī runā tikai savā - latviešu - valodā.

Līdzšinējā integrācijas politika ir cietusi neveiksmi, tāpēc jāsper praktiski soļi tādai integrācijai, kas notiek uz vienojošas latviešu valodas un kultūras bāzes. Ir jāpanāk, lai katrs Latvijā skolu pabeigušais cittautiešu bērns latviešu valodu prastu tāpat kā savu dzimto. Tādēļ jāpāriet uz vienotu valsts finansētu skolu un bērnudārzu sistēmu valsts valodā kā citur Eiropā, turklāt ar lielām iespējām apgūt Eiropas un minoritāšu valodas.

Jādod pilsoņa zvērests

Svarīgs pasākums būtu pilsoņa solījuma pacelšana jaunā pakāpē - stājoties Latvijas Republikas pilsonībā, jādod pilsoņa zvērests, par kura pārkāpšanu paredzēta atbildība, līdz pat pilsonības atņemšanai. Prasība jāiestrādā likumos.

Otra neiedomājama lieta ir mūsu amatpersonu neapturamā vēlme runāt ar savas valsts pilsoņiem svešvalodā, kaut televīzijā būtu elementāri nodrošināt tulkojumu tiem, kas nesaprot latviski.

«Bet cik aplam var izturēties amatpersonas Latvijā! Publiskajā telpā tām jālieto latviešu valoda, jo tauta ņem piemēru no redzamiem cilvēkiem. Bijušais prezidents, kaut esot pret krievu kā otro valsts valodu, tomēr vienmēr neaizmirst īpaši apliecināt cieņu «īpašajai» krievu valodai. Kaut gan korekti būtu cienīt tikpat krievu, kā čukču valodu. Mums jau tā ir nepamatoti zema tautas pašapziņa - gan negatīvas propagandas, gan padomju kompleksu dēļ, arī tādēļ, ka mēdzam sevi kritizēt par visu ko,» uzskata Vaidere.

ĀM neizmanto visas iespējas situācijas skaidrošanai

Viņa uzskata, ka Ārlietu ministrija neizmanto visas iespējas skaidrot situāciju mūsu valstī un informēt, kā tā radusies. Negācijas Latvijā ir cieši saistāmas ar okupācijas radītajām sekām. "It kā viss esot skaidrots, un vai nu visam jāpievērš uzmanība. Domāju, ka pamatotas atbildes tomēr nepieciešamas," piebilst Vaidere.

Intensīvāk jādodas sadarbības meklējumos pie lojāliem vai iespējami lojāliem citu tautību pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pietiekami daudz dezinformācijas caur SC un PCTVL, to piegādā arī Krievija, turpina Vaidere.

EP deputāte stāsta, ka 15.februārī Eiropas Parlamentā Strasbūrā viņa organizē konferenci "Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā" ar Eiropas Tautas partijas frakcijas prezidenta Jozefa Daula, EP bijušā prezidenta Ježija Buzeka un Latvijas ekspertu dalību. Arī tur šie jautājumi tiks skaidroti.