Krievija un Ķīna sestdien uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kurā atbalstīts Arābu līgas miera plāns Sīrijai, kas paredz, ka Sīrijas diktators Bašars al Asads nodod savas pilnvaras viceprezidentam un divu mēnešu laikā tiek izveidota nacionālas vienotības valdība. Tādējādi abas minētās lielvalstis ir uzņēmušās atbildību par Sīrijas režīma slepkavībām pret savas valsts iedzīvotājiem.
- Krievija un Ķīna uzliek veto ANO rezolūcijai par Sīriju 4. februāris, 2012
- Sīrijā nogalināti vairāk nekā 260 civiliedzīvotāji 4. februāris, 2012
- Krievijas neatbalstīs ANO rezolūciju pret Sīrijas režīmu; turpinās piegādāt ieročus 30. janvāris, 2012
- Krievijas ieroču eksports pērn sasniedzis 10,7 miljardus dolāru 2. februāris, 2012
Jau pirms ANO Drošības padomes balsojuma bija skaidra Krievijas pozīcija. Kremlis neslēpa savu nostāju starptautiskajai sabiedrībai, ka Krievija neatbalstīs ANO Drošības padomes rezolūciju attiecībā uz krīzi Sīrijā, kas varētu veicināt drīzāku konflikta noregulējumu.
Lai arī Krievijas amatpersonas atsaucās uz «centieniem politiski noregulēt konfliktu Sīrijā», visas ANO Drošības padomes valstis ir labi informētas, kāds ir Krievijas veto patiesais iemesls - proti, Kremļa īstenais saimnieks un bijušais VDK darbinieks Vladimirs Putins negrasās pārtraukt ieroču piegādes Sīrijas diktatoram, ļaujot tam turpināt slepkavot savus iedzīvotājus, jo - Sīrija ir lielākā Krievijas ieroču importētāja un Sīrijas ostas pilsētas ir nozīmīgi Krievijas militārās flotes atbalsta punkti.
Bijušā padomju bloka valstīm Kremļa atbalsts Sīrijas režīmam nav pārsteigums. Esam pārdzīvojuši gan masu slepkavības, gan genocīdu Padomju Krievijas okupētajās teritorijās 50 gadu garumā. Ņemot vērā Putina vadītā Kremļa acīmredzamo līdzību ar padomju režīma noziedzīgo valsts pārvaldi, arī starptautiskā sabiedrība kļūst uzmanīga, kad Krievija par visām varītēm cenšas uzturēt nestabilu situāciju savās partnervalstīs (Sīrija, Gruzija, Baltijas valstis u.c.). Jo tas ir Kremļa pārbaudīts un labi zināms veids, kā kontrolēt situāciju «partnervalstīs» - destabilizēt, lai «tas» kalpotu par iemeslu pārmetumiem vai pat teritorijas okupēšanai.
Spriežot pēc Arābu līgas pārstāvju izteikumiem, abas Sīrijas pilsoņu karā iesaistītās puses, arī opozīcijas grupējumi, ir vainojami slepkavībās un terorā pret iedzīvotājiem. Tomēr der atcerēties, ka lielvalstu pienākums, šajā gadījumā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt militārā konflikta izbeigšanu, lai sēstos pie sarunu galda un dotu iespēju Sīrijas tautai pašai izvēlēties, kā dzīvot savā valstī, nebaidoties no nežēlīgām represijām pret citādi domājošiem.
Sīrijas konflikts: īpaši nopelni Krievijai
Starptautiskā sabiedrība asi kritizējusi Krievijas un Ķīnas veto ANO Drošības padomes rezolūcijai Sīrijas jautājumā. Īpašu nosodījumu šai sakarā izpelnījusies Krievija. Maskavu un Pekinu nosodījušas arī arābu valstis.
LASI TVNET: Islāmisti aicina musulmaņus un arābus boikotēt Krievijas un Ķīnas preces
Vairāki diplomāti izteikušies, ka pēdējo mēnešu laikā Maskavas uzvedība ANO Drošības padomē kļuvusi sevišķi izaicinoša, vaicājot, vai tas vērtējams tikai konkrētu jautājumu kontekstā, vai arī saistīts ar paredzamo premjerministra Vladimira Putina atgriešanos prezidenta krēslā.
Arī pašas Sīrijas opozīcija, kas ziņo par 57 jauniem prezidenta Bašara al Asada režīma upuriem, šo veto vērtējusi kā «atļauju slepkavošanai».
Krievija piesedz oficiālās Damaskas slepkavības
Kā norāda rietumvalstu līderi un eksperti, Maskava un Pekina ar savu balsojumu «piesedz» Damasku, ļaujot tai turpināt nogalināt opozīcijas protestētājus. «Visas asinis, kas vēl tiks izlietas, būs uz mūsu sirdsapziņas,» izteikusies ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā Sjūzena Raisa.
«Krievijas valdība ne vien nepiedodamā kārtā apbruņo šādu valdību, kas apkauj pati savu tautu, bet nodrošina tai diplomātisku aizsegu,» sacījis cilvēktiesību organizācijas «Human Rights Watch» eksperts Filips Bolopions.
«Kolīdz rietumvalstis piekāpjas, Krievijas prasības tikai aug un aug, kamēr Sīrijas režīms turpina slepkavot,» piebildis Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta speciālists Endrū Teiblers.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nosodījis Krievijas un Ķīnas veto, atzīdams, ka tas vienīgi iedrošinās Sīrijas režīmu pastiprināt protestu apspiešanu. «Kopš 2011.gada marta Damaskas režīms reaģējis uz savas tautas pamatotajām prasībām pēc brīvības un demokrātijas vienīgi ar nežēlīgām represijām un nebeidzamiem solījumiem,» viņš norādījis.
Rietumvalstis, Indija, Pakistāna un DĀR pret Krieviju un Ķīnu
Kā uzskata Ņujorkas universitātes Starptautiskās sadarbības centra eksperts Ričards Govens, šis balsojums tomēr nav uzskatāms par Krievijas un Ķīnas uzvaru, jo fakts, ka rietumvalstīm pievienojās Indija, Dienvidāfrika un Pakistāna, vērtējams kā «ASV un Eiropas morālais panākums». Viņaprāt, tas varētu arī nopietni pasliktināt Maskavas un Pekinas attiecības ar Arābu līgu.
Lai gan pārējie 13 Drošības padomes locekļi sestdien balsoja par Eiropas valstu un Arābu līgas piedāvāto rezolūcijas projektu, kurā bija izteikta prasība Asada režīmam pārtraukt mēģinājumus ar varu apspiest opozīciju, Krievija un Ķīna jau otro reizi pēc kārtas rezolūciju bloķēja, izmantojot savas veto tiesības. Iepriekšējo reizi abas valstis veto tiesības Sīrijas jautājumā izmantoja pagājušā gada 5.oktobrī.
Putina rokaspuiši čivina tviterī
Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Genādijs Gatilovs tviterī raksta, ka par rezolūcijas nepieņemšanu esot atbildīgas rietumvalstis. Pēc viņa teiktā, rezolūcijas autori «nav papūlējušies nonākt pie konsensa».
Otrdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ārējās izlūkošanas dienesta direktors Mihails Fradkovs gatavojas doties uz Damasku un tikties ar Asadu. Gatilovs sestdien izteicās, ka šīs vizītes mērķis būšot politiskā noregulējuma meklējumi, bet sīkāka informācija par to pagaidām netiek sniegta.
Tikmēr Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra «Siņhua» svētdien vēsta, ka Pekina un Maskava rezolūciju bloķējušas, «lai novērstu vēl lielāku sajukumu un asinsizliešanu» Sīrijā.
Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek protesti un nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) janvāra beigās atzina, ka vairs nespēj izsekot Sīrijas nemieros bojāgājušo skaitam, bet pirms tam aprēķināja, ka tas pārsniedz 5400 cilvēku. Saskaņā ar organizācijas «Sīrijas Cilvēktiesību observatorija» datiem bojāgājušo skaits ir apmēram 6000.
