Krievu valodai jau sen vajadzēja atņemt privileģētas valodas statusu mediju telpā un nesamierināties, ka raidījumus nedublē valsts valodā, šādu viedokli intervijā «Latvijas Avīzei» pauž diriģents Ivars Cinkuss.
- Pētnieks: Pēc valodas referenduma situācija nebūs stabila 6. februāris, 2012
- Prezidents: Beidzot vidusskolu, būtu jāzina četras valodas 3. februāris, 2012
- Saeima aicina pilsoņus referendumā atbalstīt latviešu valodu 2. februāris, 2012
Krievu valodas dominante ir milzīga
Viņš norāda, ka mediju vidē, sākot ar televīziju, krievu valodas dominante ir milzīga, ir bijis pat tāds precedents, ka piecos Latvijā raidošos kanālos vienlaikus notiek raidījumi krievu valodā.
«Tā nav ikdiena, bet sakritība, tomēr - tas ir nenormāli, ja es, dzīvodams brīvā Eiropas Savienības valstī, pārslēdzu piecus kanālus un man visu laiku skan sveša mēle,» saka Cinkuss.
Diriģents cer, ka jaunā plašsaziņas līdzekļu padome beidzot ķersies klāt šim jautājumam. «Jārīkojas konsekventi - vai nu nedublējam vispār neko un palaižam brīvā tirgū arī raidījumus angļu, franču, itāliešu u.c. valodās, vai arī dublējam it visus un neradām privileģētu stāvokli vienai svešvalodai,» aicina diriģents.
Cinkuss atzīmē, ka latvietis ir ļoti atvērts potenciālai pārkrievošanai.
Ja tā nebūtu, tad Latvijā nebūtu situācijas, ka amatpersonas var pateikt, ka tradicionāli Latvijā pieraduši klausīties pārraides krievu valodā. «Man ir satelītantena, skatos, ka Igaunijā, tāpat kā mums, arī ir TV3 kanāls. Bet tajā nerāda tādus raidījumus kā Latvijas TV3, kas pārpērk Krievijā ražotu produkciju un ar to piesātina ēteru, jo mēs esam pieraduši tādu patērēt,» raksta Cinkuss.Uzskata, ka Valsts prezidentam vienmēr jārunā latviski
«Attiecībā uz politiķiem, kuri saka, ka viņiem ar krievu auditoriju jāstrādā viņu valodā, jāteic - jo vairāk šī saziņa notiks krieviski, jo vairāk uzturēsim reālu divvalodību. Ar katru soli, ko oficiāli publiskojam krievu valodā, šo situāciju tikai cementējam,» uzskata Cinkuss. Viņš uzskata, ka arī Valsts prezidentam vienmēr ir jārunā latviski.
Diriģents mudina katru latvieti uzturēt sevī nacionālo pašcieņu un runāt ar krieviem latviski.
Cinkuss stāsta, ka Ventspilī viņa vadītajā korī dzied trīs slāvu dāmas, viņas ir pilnīgi integrējušās latviešu sabiedrībā, dzied Dziesmu svētkos. Savukārt kādai meitenei no Maskavas, kas ieprecējusies Ventspilī un ikdienā dzīvo Pārventā, koris ir vienīgā latvietības sala. «Man aiz pienākuma pret savu valsti un nāciju nav tiesību runāt ar viņu krievu valodā. Jo, ja to sākšu darīt, viņai zudīs iespējas un motivācija mācīties latviešu valodu,» savu nostāju pamato diriģents.
