Jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks 18.februāra tautas nobalsošanā balsos pret krievu kā otro valsts valodu. Vienlaikus jaunievēlētais komisārs pauda sašutumu, ka šāds referendums Latvijā vispār ir iespējams, jo mūsu valsts jau līdz ar neatkarības atjaunošanu ir izdarījusi izvēli, ka tās valsts valoda būs latviešu.
- Rīdziniekiem par velti mācīs latviešu valodu 6. februāris, 2012
- Gulbeniešus uz referendumu vedīs pašvaldības autobusi 6. februāris, 2012
- Pētnieks: Pēc valodas referenduma situācija nebūs stabila 6. februāris, 2012
- Pēc referenduma sola «krievu atmodu» un protestus 5. februāris, 2012
«Es piedalīšos un, protams, balsošu pret divām valsts valodām,» teica Muižnieks.
«Man ir neliels niknums, ka man uzdod tādus stulbus jautājumus, vai es gribu divas valsts valodas. Es domāju, ka mēs uz šo jautājumu atbildējām jau 1992., 1993.gadā, un es nesaprotu, kāpēc mēs pie tā atgriežamies,» uzsvēra Muižnieks.
Vairums Latvijas krievu dzīvo Krievijas informācijas telpā
Kategoriska atteikšanās uzrunāt Latvijas krievus viņu valodā gan ir kļūda, jo tādā gadījumā krievvalodīgie pilnībā paliks Krievijas informācijas telpas ietekmē, otrdien LNT sacīja jaunievēlētais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kurš iepriekš bijis arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs.
Pēc viņa domām, līdz šim partijas vispār ir maz mēģinājušas uzrunāt cittautiešus. «Ja viņus neuzrunās viņu valodā, viņi jau nesadzirdēs. Te ir jāatrod veselīgāks līdzsvars starp valsts valodas stiprināšanu un viņu uzrunāšanu. Citādi viņi pilnīgi dzīvo Krievijas informācijas telpā,» teica eksperts.
Muižnieks arī norādīja, ka labs rādītājs tam, vai Latvija kļūst integrētāka, būs partiju spēja apvienot dažādu tautību biedrus un vēlētājus.
«Es ļoti gaidu to brīdi, kad būs politiskās partijas, kas apvienos gan latviešus, gan krievus, gan citus. Līdz šim ir bijis grūti piesaistīt krievu balsis, nezaudējot latviešu balsis. Tas būs labs rādītājs, īpaši politiskajā līmenī, vai Latvija kļūst integrētāka,» teica Muižnieks.
Referendums ir politiskā kašķa rezultāts
Viņš vērtēja, ka 18.februārī gaidāmais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu un ar to saistītie jautājumi ir «politisks kašķis», jo integrācijas process notiek arī par spīti valsts politikai, kas ir tikai viens no daudziem faktoriem.
«Uzskatu, ka ir bijušas arī lielas neveiksmes, īpaši pēdējos gados. Bet arī, pirms mēs sākām lietot vārdu »integrācija«, bija lielas neveiksmes. Daudz kas tika nogulēts vai izdarīts par vēlu,» sacīja Muižnieks, paužot cerību, ka pēc 18.februāra atsāksies uz Eiropas vērtībām balstīts dialogs.
«Pats galvenais, manuprāt, ir atrast veidus, kā veicināt kontaktus un sadarbību starp cilvēkiem. To var stimulēt ar finansējumu, projektiem. Ja ir atsevišķas skolas, jānodrošina, lai ir dialogs starp bērniem šajā vecumā. Galvenais, lai cilvēki nedzīvo izolēti viens no otra, jo tad rodas aizspriedumi,» viņš teica.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kuros paredzēts noteikt krievu valodai valsts valodas statusu.
