Kā ziņots, koalīcijas sadarbības padomē 6.februārī konceptuāli tika atbalstīti Zatlera reformu partijas (ZRP) frakcijas deputātu izstrādātie grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz atjaunot Vēlētāju reģistru. Izmaiņas paredzēs, ka Saeimas vēlēšanās būs tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās - balsošana notiks atbilstoši deklarētajai dzīves vietai, aģentūru LETA informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.

Modernam Vēlētāju reģistram vajadzīga nauda

Līdz šim Latvijā pašvaldību un EP vēlēšanās bija ieviests tāds Vēlētāju reģistrs, kas balsotāju piesaistīja konkrētam vēlēšanu iecirknim. Lai ieviestu tādu Vēlētāju reģistru, kas tiešsaistē jebkurā iecirknī ļaus pārliecināties par to, vai potenciālais vēlētājs nav nobalsojis jau iepriekš, ir vajadzīga politiskā griba piešķirt nepieciešamo finansējumu, skaidroja Cimdars.

Ierēdnis norādīja, ka jebkāda veida Vēlētāju reģistra ieviešana ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bez Vēlētāju reģistra ieviešanas nebūs iespējams virzīties uz interneta balsošanu, ar kuru pasu spiedogu sistēma nekādā veidā nav savietojama. Viņš pieļāva iespēju, ka no vienas puses varētu pagaidīt ar vēlētāju reģistra ieviešanu, lai to izveidotu kopā ar interneta balsošanu. Taču esot jāatceras, ka diskusijas par interneta balsošanas ieviešanu valstī jau ir norisinājušās daudzus gadus, taču jautājums vēl nav atrisināts.

Vēlētāju reģistru nepieciešams ieviest «ātri, tūlīt un nekavējoties», jo tuvojas identifikācijas karšu ieviešanas laiks. Ja tiks saglabāta pasu spiedogu sistēma, tad atšķirībā no citām valstīm identifikācijas kartes nebūs pilnvērtīgs dokuments, jo ar to nebūs iespējams piedalīties balsošanā, akcentēja CVK priekšsēdētājs.

Aktivitāte slēpjas motivācijā

Cimdars uzsvēra, ka 2004. un 2005.gadā veikts socioloģiskais pētījums, kurā tika pētīta cilvēku balsošanas motivācija pēc Vēlētāju reģistra ieviešanas, atklāj, ka visbūtiskākā vēlētāju pasivitātes problēma ir saistīta ar motivācijas trūkumu. Procedūras maiņa no balsošanas esot atturējusi pavisam nenozīmīgu daļu balsotāju. Šādas ziņas sniedz zinātnisks pētījums, savukārt apgalvojumi, ka vēlētājiem līdz ar Vēlētāju reģistra ieviešanu kļūs neērtāka balsošana, «paliek apgalvojumi bez pierādījumiem», izteicās Cimdars.

CVK vadītājs apgalvoja, ka pie pasu spiedogu sistēmas CVK vairākkārtīgi saņem pārmetumus, kuri neveicina uzticību vēlēšanu norisei. Piemēram, kādam balsotājam pasē nav iespiests zīmogs, citam vēlētājam tas ir iespiests divas reizes. Balsojuši ir cilvēki, kuriem tas ir aizliegts prāta jeb garīgo traucējumu dēļ, kā arī cilvēki, kuri vairs nav Latvijas pilsoņi, bet ir saglabājuši pilsoņa pasi.

CVK vadītājs arī atgādināja, ka pašreizējā sistēma neļauj nobalsot tiem cilvēkiem, kuri uz ārzemēm dodas īslaicīgi un atrodas vietās, kur tuvumā nav Latvijas pārstāvniecības ar balsošanas iecirkni. Vēlētāju reģistra ieviešana šo problēmu atrisināšot, jo nebūs nepieciešams pa pastu sūtīt pasi.

Cimdars piebilda, ka Vēlētāju reģistrs paredz iespēju iepriekš nomainīt iecirkni, kurā vēlētājs vēlas balsot.

LASI TVNET: Koalīcija konceptuāli atbalsta Vēlētāju reģistra atjaunošanu

Kā ziņots, koalīcijas sadarbības padome 6.februārī lēma, ka viens no priekšnoteikumiem, kas veicinātu likumprojekta grozījumu īstenošanu, būtu saistāms ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu. Padome nolēma vistuvākajā laikā aicināt Cimdaru uz sēdi, lai viņš skaidrotu savu redzējumu par šīs sistēmas ieviešanu.

Grozījumu galvenais mērķis esot nodrošināt Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Konstitūcijas 7.pants nosaka: «Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.»

ZRP frakcijas deputāts Valdis Liepiņš uzskata, - «lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, nepieciešama vienota Vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem».

Reģistram būšot priekšrocības

Vēlētāju reģistra atjaunošanai ZRP saskata vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tas samazināšot krāpšanās iespējas - ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Šis esot ļoti būtisks apsvērums vēlētāju reģistra atjaunošanai Saeimas vēlēšanās, jo, ja notiek šāda veida pārkāpums, nav praktiski iespējams precizēt visus iecirkņus, kuros pārkāpums noticis.

Otrkārt, Vēlētāju reģistrs nodrošināšot, ka netiks pārvietoti vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala uz otru konkrētu kandidātu interesēs. Piemēram, dažu simtu pārvietotu vēlētāju plusi un kandidātu svītrojumi varot nopietni ietekmēt kandidātu izredzes nokļūt Saeimā.

Tāpat izmaiņas būtiski samazināšot vairākkārtējas nobalsošanas risku, jo vēlētājs tiktu reģistrēts noteiktā vietā, kas atbilst viņa deklarētajai dzīvesvietai, kurā arī viņam būtu jābalso, tas arī ļautu prognozēt iespējamo vēlētāju daudzumu vienā iecirknī, pēc kā var izdarīt secinājumus par nepieciešamo darbinieku skaitu iecirknī, lai tas spētu produktīvi strādāt.

Reģistrs nodrošināšot efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā atrodoties ārvalstīs, uzskata ZRP, gan neizskaidrojot šo apgalvojumu.

Reģistra atjaunošana ļaušot balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama. Ar Vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām, izdomājis Liepiņš. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem varot izmantot ietekmīgas personas - «darba devēji, partiju vadības, kreditori un citi, kas nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās».