Ja neko nemainīs, laukiem draud degradācija. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta speciālists Andris Miglavs brīdina, ka tas var notikt jau pēc desmit gadiem. Sabiedrības izpratnē vajadzīgs lūzums, ka laukos nav jābūt nodarbinātībai tikai lauksaimnieciskajā ražošanā.
Viņš šorīt intervijā Latvijas radio norādīja, ka patlaban Latvijas laukos strādā aptuveni 330 tūkstoši cilvēku.
Neradot jaunas darba vietas, mēs riskējam, ka aptuveni trešā daļa no laukiem varētu aizbraukt. Lauku pamešana saistībā ar slikto nodarbinātību notiek jau patlaban.
Pēdējo piecu gadu laikā lauku novados iedzīvotāju skaits ir sarucis vismaz par 5%. Ir novadi, kur iedzīvotāju skaita sarukums šai laikā pārsniedzis 10%. Rekordists šai ziņā ir Rucavas novads, kur novada apdzīvotības blīvums ir mazāks par pieciem cilvēkiem uz kvadrātkilometru.
Lauki fiziski iztukšojas no cilvēkiem.
Ir tikai 20 Latvijas novadi, kur pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Šie novadi pārsvarā ir ap Rīgu.
Nav interese darīt neko
Tagadējo Latvijas lauku attīstības politiku Miglavs nodēvēja par «procesu neietekmēšanas politiku». Praktiski Latvijas valsts visus 15 gadus neesot risinājusi šo jautājumu. Pašreizējā situācijā un ar pašreizējo valsts politiku laukos patlaban neesot intereses attīstīt neviena veida biznesu.
Var strādāt arī pie ārzemnieka
Miglavam šķiet, ka nav slikti laukos strādāt arī pie darba devēja-ārzemnieka, ja darbs notiek atbilstošos apstākļos un par adekvātu samaksu.
Runājot par tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem, speciālists pauda cerību, ka šai jomā izdosies panākt pozitīvu rezultātu. Daudz kas atkarīgs no valsts politikas un argumentācijas šai jomā.
Laukos iespējama degradācija
Pētījumā par Latvijas Lauku telpas attīstību un iespējamiem nākotnes scenārijiem secināts, ka pašplūsmas attīstības scenārija gadījumā pēc 20 gadiem nodarbinātība laukos samazināsies par trešdaļu un iestāsies lauku sociālekonomiskās vides neprognozējama degradācija.
