Visiem, kas saistīti ar elektroniskajiem medijiem, pagājušās nedēļas nozīmīgākais notikums bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas padomes (NEPLP) locekļu vēlēšanas Saeimā. Saistībā ar šo notikumu tika pieminēta arī TV3 un LNT apvienošanās. Vērtējumi par to bijuši dažādi, bet šajā rakstā es vēlētos atbildēt rakstniekam un emuāristam Otto Ozolam, kurš savu vērtējumu publicēja piektdien, 3.februārī, portālā TVNET rakstā «TV3 + LNT = Nekā iepriecinoša».

Autora matemātiku izsaka virsrakstā iekļautais apgalvojums. Diskusija, viņaprāt, līdz ar to ir slēgta. O.Ozols neizvirza jautājumus, nemin kādu ideālo modeli, ko vēlētos ieraudzīt nākotnes mediju telpā. Viņš ir pieturējies pie principa, par kuru medijus bieži mēdz kritizēt: bad news are good news. Rakstā izteiktie secinājumi ir nepārprotami: 1) visiem būs slikti, jo zviedru kapitālisti atnākuši uz Latviju nopelnīt kaudzi naudas; 2) no zviedriem jāuzmanās principā; 3) viss, ko K.Ozoliņš teicis, jāvērtē kā demagoģija vai meli. Acīmredzot autors uzskata, ka viņa paša izvēlētā forma nav demagoģija, bet ir kāds īpašs analīzes veids.

Jāpārstāj orientēties uz nulli

Kā jau esmu uzsvēris, atjaunojot vērtību orientierus mediju pasaulē, ir ļoti svarīgi apzināties tās valsts intereses, kurā mediji darbojas. Latvijā pašlaik šīs intereses visvairāk saistās ar informatīvās telpas un nacionālās kultūrvides jautājumiem. Taču gribas uzsvērt arī informētības un caurspīdīguma nozīmi.

Ja O.Ozols, vērtējot MTG investīciju LNT, saskata to, ka MTG iegūst un visi citi zaudē, tad mēs noteikti neesam šāda domāšanas veida piekritēji. Ilgtspējīgā biznesā tā nevar – jāredz arī citi ieguvēji, ne tikai sevi pašu. Mūsu investīcijas rezultātā mēs ceram iegūt kā bizness, un mēs redzam, ka arī valsts iegūtu kvalitatīvu Latvijā veidotu saturu, finansiāli stabili strādājošus uzņēmumus, kuri atstās pagātnē tos gadus, kad bija jāstrādā ar zaudējumiem.

Taču atgriezīsimies pie informētības, jo tā nodrošina izpratni. Minētā raksta autoram varbūt ir kompetence par reklāmas tirgu, tomēr to nepieciešams būtiski papildināt. Argumenti, kas balstīti pavirši atlasītos skaitļos, nelies gaismu uz televīzijas sektora attīstību Latvijā. Kā ir patiesībā?

Kopējais reklāmas tirgus, TV reklāmas tirgus un tendences

Analizējot reklāmas tirgu, jārunā vismaz par trim dimensijām – kopējā reklāmas tirgus apjoms, TV reklāmas īpatsvars šajā kopējā tirgū un tehnoloģiju attīstība, kas iespaido abus iepriekšējos.

Kopējais reklāmas tirgus. Tendences kopējā reklāmas tirgū ir tādas, ka kopš 2008.gada tas dramatiski samazinās. Piemēram, 2009.g. salīdzinot ar 2008.g. tā kopējā vērtība samazinājās par 46%, 2010.g. salīdzinot ar 2009.g. – par 13%. Pagājušā gada dati uzrāda tirgus stagnāciju.

Līdzās tam nostiprinās vēl viena tendence – būtiski pieaug interneta reklāmas īpatsvars. Tieši tā bija 2011.gada spilgtākā iezīme, un gada 1.ceturksnī interneta reklāma pieauga par 12%.

Aprēķinot, cik no šā kopējā reklāmas tirgus varētu aizņemt MTG, apvienojoties TV3 un LNT, mēs redzam, ka paredzamā daļa ir 27%.

TV reklāmas tirgus. TV reklāmas segmenta īpatsvars kopējā reklāmas tirgū pēdējos gados ir svārstījies 40-46% robežās. Rakstā minēta kāda biedējoša «monopolizācija» – TV3 un LNT kopā iegūšot 80% (no kā?). Šāds skaitlis pavīdēja db.lv publicētajā P.Šnejersona blogā, taču tā autors pats vēlāk atzina, ka kļūdījies aprēķinos. To O.Ozols nav pamanījis. Patiesībā, apvienojot TV3 un LNT, abi uzņēmumi kopā TV reklāmu segmentā varētu sasniegt 60-65% īpatsvaru.

Esam paradigmas maiņas procesā

Pirmkārt, pēdējo gadu laikā izaudzis ne tikai internets un interneta daļa reklāmas izdevumos. Reklāmas apjoms, kas turpina lēnām samazināties, tagad sadalās aizvien lielākam kanālu skaitam. Ļoti strauji notikusi arī televīzijas tehnoloģiju attīstība, ir ieviestas digitālās tehnoloģijas. Taču tās līdzi nes neatgriezenisku maksas TV un nacionālo TV modeļu saplūdumu.

Proti, ja pirms dažiem gadiem reklāmas naudu Latvijā dalīja mazs skaits TV kanālu, tad tagad reklāmdevēju budžetus sadala aizvien lielāks TV kanālu skaits – digitalizācija pavērusi iespēju gan skatītājam tos skatīties, gan arī Latvijas reklāmdevējam izvietot savu reklāmu tajos. Kļuvis skaidri redzams princips, ka reklāmas nauda seko skatītājam.

Vēl pirms trim gadiem pusei Latvijas iedzīvotāju bija pieejami 4–5 televīzijas kanāli un vietējiem nacionālajiem kanāliem LTV, LNT, TV3, bija liela priekšrocība, jo gandrīz pusei skatītāju tās bija vienīgās televīzijas.

Šobrīd – pēc digitalizācijas – jau 9 no 10 Latvijas skatītājiem ir iespēja vērot savā televizorā vismaz 20 televīzijas kanālus no daudzām pasaules valstīm. Noticis būtisks tā laika samazinājums, ko skatītājs velta nacionālajām televīzijām. Attiecīgi samazinājusies arī reklāmdevēju interese, kas abiem TV kanāliem TV3 un LNT līdz šim bija vienīgais iztikas avots. Reklāmdevēju nauda tagad tiek dalīta ar ārzemju TV kanāliem.

MTG investīcija LNT – no kura torņa vērtēt?

Tikai apzinoties un izprotot tendences tehnoloģiju, reklāmas tirgus un informācijas telpas attīstībā, varam atrast pareizo skatpunktu, no kura vērtēt MTG investīciju LNT.

Abstrakti vērtējot, jāpiekrīt NEPLP locekļa Ginta Grūbes vēlmei, lai «nacionālās apraides kanālu būtu pēc iespējas vairāk, jo tas rada veselīgu konkurenci» («Dienas rīts, 2.febr., diena.lv), Diemžēl Latvijas situācijā nākas atzīt, ka ekonomisko realitāti precīzāk raksturo profesors Ojārs Skudra, kurš nesen norādīja, ka «Latvijai pilnībā pietiktu ar vienu rentablu komerctelevīziju un labi finansētu sabiedrisko televīziju.» Jaunajos apstākļos – «jo vairāk Latvijā televīzijas kanālu, jo lielāka savstarpējā konkurence un fragmentētāks, nekvalitatīvāks latviskajam skatītājam adresētais saturs,» atzīst profesors (NRA, 11.janvārī).

Mēs neesam tik radikāli savā nākotnes skatījumā. Mūsu plānā ietilpst abu kanālu – gan TV3, gan LNT – noturēšana ar lielāku nacionālā satura īpatsvaru, saražojot to efektīvāk.

Paskaidrošu tuvāk, ko domāju ar apzīmējumu «nacionālais saturs». Radošā ziņā tie, protams, ir oriģinālraidījumi, bet plašākā izpratnē tie iezīmē Latvijas valsts «robežas» informatīvajā telpā, kas šodien ir globāla un pilnībā atvērta. Raidījumi latviešu valodā šo «robežu» var vai nu paplašināt vai sašaurināt.

Diemžēl pašlaik latviski raidošo TV kanālu skatītāji jau ir kļuvuši par minoritāti (ja 2008.g. tie bija 52%, tad 2011.g. – to ir 40%). Citu valstu TV kanāli ir pārņēmuši dominanci mūsu televīzijas telpā. Šādā situācijā nacionālās televīzijas, ražojot vairāk nacionālā satura, var būt viens no palīgiem, lai saglabātu Latvijas «robežas» mediju telpā. Valstij tikai skaidri jādefinē, kādus pienākumus veic sabiedriskā TV un kādus – nacionālie komerckanāli. Svarīgi būtu arī apzināties, ka nacionālā satura ražošana ir ievērojami dārgāka nekā amerikāņu vai krievu seriāli, kas dod līdzvērtīgus reitingus kā pašmāju raidījumi.

MTG jau ir apliecinājis, ka ir gatavs uzņemties investora funkciju komerckanālu sektorā. Mēs esam solījuši un arī darīsim visu, lai TV3 un LNT turpinātu būt skatītāju iemīļoti kanāli visā Latvijā arī turpmāk. Šim solījumam ir gan morāls segums (jo darbojamies mediju jomā), gan ekonomisks segums (jo esam uzņēmēji).