Valsts prezidents Andris Bērziņš konceptuāli atbalsta pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu no 2014.gada, vienlaikus saglabājot priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju bez termiņa ierobežojuma.
Rīgas pilī ceturtdien ieradās labklājības ministre Ilze Viņķele, ar kuru prezidents runāja par sociālā budžeta ilgtspēju un nodarbinātību. Ministres plāniem palielināt pensionēšanās vecumu pakāpeniski jau no 2014.gada sociālo partneru atbalsta nav, jo iepriekš panāktās vienošanās ir par 2016.gadu.
«Valsts prezidents konceptuāli atbalstīja labklājības ministres iecerētos risinājumus sociālā budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanai, tostarp pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu no 2014.gada, vienlaikus saglabājot priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju bez termiņa ierobežojuma,» pavēstīja Prezidenta kanceleja.
Sociālais budžets draud būt nesabalansējams
Ministre norādījusi, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas uzņemtās saistības pret iemaksu lielumu šajā budžetā, kā arī esošā demogrāfiskā situācija Latvijā rada pamatotas bažas, ka jau tuvāko piecu gadu laikā sociālais budžets vairs nebūs sabalansējams. Tādēļ jārīkojas neatliekami un lēmums par pensionēšanās vecuma izmaiņām politiķiem jāpieņem jau šajā gadā.
Amatpersonas bijušas vienisprātis, ka līdzās šim lēmumam valstij jādomā par nodarbinātības jautājumiem, jo bezdarba apstākļos viena no lielākajām bezdarbnieku riska grupām ir cilvēki vecumā virs 45 gadiem. Šajā ziņā liela nozīme ir mūžizglītības jautājumu risināšanai un darbaspēka mobilitātes principa atbalstīšanai Latvijas ietvaros.
Runājot par nodarbinātības politikas jautājumiem, labklājības ministre atzina, ka liela uzmanība jāpievērš arī jauniešu bezdarba problēmai, kā arī sociālo pabalstu sistēmas efektivitātei, kurai būtu jākļūst daudz mērķtiecīgākai, vienlaikus veicinot cilvēkos vēlmi strādāt un būt darba tirgus apritē. Šajā atbalsta sistēmā liela loma būtu jāatvēl pašvaldībām, pārdalot atbildību starp valsti un pašvaldībām.
LM cer līdz aprīlim iesniegt pensijas likuma grozījumus
LM priekšlikumi paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – pakāpeniski paaugstināt no 2014.gada. Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to iecerēts paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Ierosināts palielināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada – ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
No 2014.gada plānots palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada – līdz 20 gadiem.
Iecerēts arī izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, nosakot, ka no 2014.gada pakāpeniski tiks paaugstināts izdienas pensijas vecums un pārskatīts izdienas pensijas stāžs, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Minēto likumu paredzēts izstrādāt līdz 2012.gada 1.decembrim.













