Mācītājs Juris Rubenis sācis rakstīt uzmetumu «Labas gribas manifestam», kas aicinās uz izlīgumu visu tautību cilvēkus Latvijā. TV3 raidījumā «Nekā personīga» Rubenis mudina atteikties no egocentriskiem mēģinājumiem ar vēstures faktiem pierādīt, kura no tautām vairāk cietusi. Pārstāt kultivēt agresiju un naidu.
- Daudziņš: uz referendumu jāiet, lai nav kauns bērnu priekšā 13. februāris, 2012
- Žagars: Ja latvieši nogulēs referendumu, tas būs stulbums 10. februāris, 2012
- Gorbunovs: Ir ļoti svarīgi, cik referendumā būs balsu pret 10. februāris, 2012
Jāatsakās no komforta zonas
«Savā ziņā tas nozīmē atteikties no komforta zonas. Kļūt neaizsargātiem, kļūt viegli ievainojamam, kā ikviens patiess dialogs cilvēku padara neaizsargātu un viegli ievainojamu. Tas ir patiesa dialoga nosacījums – ja es iesēžos un pozicionējos un esmu šeit nobruņojies savā iebrukumā, tas nav dialogs. Tas ir, tā sakot, apšaudīšanās,» uzskata Rubenis. Viņš aicina savu viedokli izteikt arī kultūras cilvēkiem un mācītājiem, lai neveidojas situācija, kad toni nosaka agresīvs mazākums.
Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs piedāvā jau konkrētus soļus, kurus krievi novērtētu kā aicinājumu uz izlīgumu. Piemēram, krievu valodu skolās noteikt kā obligātu priekšmetu. Krievvalodīgajiem gados nespiest latviešu valodu iemācīties par katru cenu.
«Tad, kad sāk kurināt visu to, ir tā kā ar sievu. Kad sāk strīdēties - vairs nesaproti, ko runā. Un aizmirsti, par ko strīdējies. No kā tu sāki,»
skaidro Gruzdovs.
Latvieši ir gatavi izlīgumam
Gruzdova kolēģis aktieris Gundars Āboliņš ir pārliecināts, ka latvieši jau labu laiku ir gatavi Jura Rubeņa mudinājumam uz izlīgumu. Vienīgi līdz šim dialogs atdūries pret primitivizētiem saukļiem. Līdzīgiem, kādi dzirdami, gaidot referendumu.
«Tāpēc ir ļoti grūti to uzreiz izdarīt. Jo uzreiz vēsture, uzreiz okupācija vai ne-okupācija. Uzreiz Abrene vai ne-Abrene.
Uzreiz mēs primitivizējam šo krieviski runājošo cilvēku uz kaut kādu tipu treniņbiksēs, kas grauž saulespuķu sēklas. Tā jau nav.
Tāpēc es pie sevis tā nodomāju: ar ļoti lielu cieņu pret krievu valodu, ar lielu cieņu pret krievu kultūru un ar lielu cieņu pret ikvienu krievu vai krieviski runājošu vai citādi saprotošu cilvēku, kurš dzīvo Latvijā, es ar tīru sirdsapziņu iešu un balsošu pret. Pret krievu valodas statusa maiņu. Un nevis pret krievu valodu,» stāsta Gundars Āboliņš.Jāpasaka skaidrs nē divām valsts valodām
Jura Rubeņa rakstītais «Labas gribas manifests» paredz, ka uzreiz jau nākamajā dienā pēc referenduma, kurā jāpasaka skaidrs NĒ divām valsts valodām, gan latviešiem, gan krieviem jāsāk mācīties sapratne un iecietība. Mācītājs novēl ikvienam cilvēkos mācēt ieraudzīt nevis atšķirīgo, bet kopīgo. Un jāiemācās panākt, lai latviešu valoda nevis sašķeltu, bet vienotu.
«Spēks, ļoti liels spēks ir vajadzīgs, lai paspertu pirmo soli pretī dialogam. Un absolūti nekāds spēks nav vajadzīgs, lai instinktīvi reaģētu: nu mani sit – es situ pretī. Nekāds spēks nav vajadzīgs. Tas ir elementāri, instinktīva un prasta rīcība. Un šajā prastumā noripot būtu neizdevīgi mums visiem,» secina Rubenis.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki «Saskaņas centra» (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Savukārt pārējās Saeimā pārstāvētās partijas, Dombrovska valdība, valsts prezidents Andris Bērziņš un citi sabiedrībā zināmi cilvēki aicinājuši referendumā balsot pret.
