Ja jums būtu jānosauc viens vienīgs darbs, ko savā ministra amatā noteikti vēlētos izdarīt, tas būtu...

(Nopūšas.) Tajā trīs gadu periodā?

Pieņemsim.

Man mazliet tas darbs pāriet pāri. Es gribētu noorganizēt sekmīgu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES). Tas, manuprāt, būtu ļoti labs darbs, bet tas pāriet nedaudz pāri 2014.gada rudens vēlēšanām. Prezidentūra būs 2015.gadā, bet pamatdarbu izdarīs līdz tai.

Vēlējāmies runāt par Latvijas un Krievijas attiecībām. Jūsu ziņojums Saeimā koncentrējās ap ES jautājumiem. Kā nākotnē redzat Latvijas-Krievijas attiecības?

Par to esmu diezgan daudz runājis, gan atbildot uz jautājumiem, gan runā Saeimā.

LASI TVNET: Eksperti: Ārpolitikas debates Saeimā vērtīgas, bet vispārīgas

Iezīmēju to, ka redzu Latvijas-Krievijas attiecības, kas balstītas uz savstarpējas cieņas un sapratnes principiem.

Vai, jūsuprāt, tās tagad ir tādas?

Patiesību sakot, ja salīdzinām, kādas tās bija pirms desmit gadiem un tagad, tās neapšaubāmi ir progresējušas pozitīvā virzienā. Protams, tai pašā laikā mums ir daudz jautājumu, kuros mums ir domstarpības, pat ļoti krasas.

Gribu uzsvērt, ka mums jāmeklē tas, kur varam sadarboties. Tā ir ekonomika, jautājumi, kas skar iekšlietas, noziedzības apkarošanu, vides ārkārtējās situācijas. Mums ir ļoti daudz iespēju sadarboties. Patiesību sakot, tas notiek. Ir izveidojusies arī pietiekami laba līgumtiesiskā bāze. Protams ir arī domstarpības.

Kuras redzat kā smagākās domstarpības?

Domāju, ka mums

saglabāsies ļoti nopietnas atšķirības tajā, kā mēs vērtējam mūsu kopīgo vēsturi.

Labi, ka ir sākusi strādāt vēsturnieku komisija, bet, ja kāds domā, ka vēsturnieku komisija kaut ko izdarīs mēneša, gada vai pat triju, piecu gadu laikā, tad viņš maldās. Tas ir ilgstošs darbs.

Atšķirīgā izpratne būs, bet ceru, ka ļoti pacietīga, pakāpeniska dialoga gaitā tajās lietās, kur mums uzskati atšķiras, piemēram, okupācijas jautājums, kā mēs traktējam Otro pasaules karu un vēl veselā virknē jautājumu, kaut kādā brīdī mēs tuvināsimies.

Vai tad, kad mūsu mazbērni būs apzinīgā vecumā, viņiem un Krievijā dzīvojošajiem varētu būt vienots uzskats par vēsturi?

(Pasmaida.) Labs jautājums. Es nezinu. Ļoti daudz kas tomēr atkarīgs no tā, kā evolucionēs sabiedrība šeit un Krievijā. Ļoti gribētos cerēt, ka

mūsu mazbērniem varbūt būs savādāks skatījums uz lietām

daudzos jautājumos nekā mums. Ļoti gribētu cerēt, ka tas būs vairāk kopīgs nekā atšķirīgs. Bet tas ir ļoti labs jautājums.

Kā, jūsuprāt, Krievijas sabiedrība varētu mainīties līdz ar kaimiņvalsts vēlēšanām?

Jau pēc Domes vēlēšanām mēs redzam, ka Krievijā nostiprinās pilsoniskā sabiedrība tajā nozīmē, ka cilvēki aktīvi izsaka savu viedokli, protestē pret to, kas viņuprāt nav pareizi. Tā, manuprāt, ir ļoti pozitīva tendence.

Redzam arī to, ka notiek gatavošanās Krievijas prezidenta vēlēšanām. Neapšaubām, skatoties, kāda būs šo vēlēšanu norise, mēs varbūt redzēsim citus zināmus procesus Krievijas sabiedrībā. Bet varbūt pagaidīsim un nesteigsimies ar kaut kādiem secinājumiem un prognozēm. Pilnīgi noteikti redzam pilsoniskās sabiedrības veidošanos, lielāku sabiedrisko aktivitāti. Domāju, ka tas ir apsveicami.

Kādu rezultātu Latvija gribētu sagaidīt no šīm vēlēšanām?

Tas ir labs jautājums. Saprotiet, vēlēšanas ir Krievijas Federācijas absolūti iekšēja darīšana. Protams, mēs gribētu cerēt, ka arī pēc vēlēšanām sadarbība ar Krieviju tajos jautājumos, ko jau minēju, kas ir būtiski, kur mēs varētu meklēt kopīgo un kur mums ir labas iestrādes, tiks turpināta pozitīvā gultnē. Gribam cerēt, ka

dialogs par grūtajiem jautājumiem tiks uzturēts,

meklējot tādu formu, ko es varētu nodēvēt par savstarpējas cieņas pilnu un ieklausīšanos vienam otrā.

Ļoti gribu cerēt, ka tajā, kas attiecas uz mūsu divpusējām attiecībām, būtisku negatīvu izmaiņu nebūs. Neaizmirsīsim, ka Latvija ir ES un NATO dalībvalsts un arī šīs divas organizācijas veido attiecības ar Krieviju. Gribu cerēt, ka arī šeit mēs redzēsim saprātīgas un konstruktīvas sarunas.

Pieminējāt cieņu. Kurai pusei, jūsuprāt, cieņa būtu jāpieslīpē? Vai arī mums pret viņiem?

Pirmkārt, vislabāk būtu rēķināties ar to, ka ne vienmēr kaut kādi asie paziņojumi, ka tā vai citādi ir slikta otra puse, veidos pozitīvu klimatu.

Dažreiz mums ļoti gribas izdot kādu paasāku preses relīzi par to vai citu gadījumu. Domāju, ka tas pats notiek arī Krievijā. Manas pieejas pamatā ir – protams, mēs neļausim aizskart Latvijas valsti, kad tas ir nepamatoti, bet nedomāju, ka tikai un vienīgi savstarpēja skaļa, atvainojos, sabļaustīšanās publiskajā telpā ir tā, kas var veidot sadarbību. Tas tomēr ir ļoti delikāts process, un te diplomātijai tās klasiskajā izpratnē formulējumos un niansēs ir liela nozīme.

Tūlīt referendums par krievu valodu Latvijā. Kā tas varētu mainīt attiecības?

Esmu uzsvēris, ka šis referendums ir absolūti mūsu iekšēja darīšana, tā ir Latvijas pilsoņu iniciatīva. Mēs varam vērtēt to dažādi, bet tā ir Latvijas pilsoņu iniciatīva esošajos juridiskajos rāmjos. Satversmes tiesa savu vērtējumu dos pēc kāda laika, to tad arī skatīsimies.

Man nav šaubu par referenduma rezultātiem – domāju, ka Latvijas pilsoņi dosies uz iecirkņiem un balsos pret krievu valodu kā valsts valodu, attiecīgi akcentējot latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi. Šajā gadījumā

nesagaidu, ka referenduma rezultāti kaut kādā veidā ietekmēs Latvijas-Krievijas attiecības.

Tas neietekmēs arī attiecības ne ar vienu citu kaimiņvalsti un sadarbības partneri. Tas ir absolūti iekšējs jautājums, un būtu dīvaini, ja kāds mēģinātu izmantot mūsu iekšējos procesus savu interešu vai attiecību maiņas veicināšanai. Tas ir absolūti nepieņemami.

Jums ir pilnīga pārliecība, ka [parakstu vācēju aktivitātēm] «kājas neaug» no Krievijas puses?

LASI TVNET: Hitlers un Lindermans. Vienojošais un atšķirīgais

Piedodiet, man šobrīd nav absolūti nekādu pierādījumu, ka tādas kājas augtu kādā citā valstī. Pieņēmumi, politiskā retorika un viss pārējais, ko mēs ik pa brītiņam dzirdam, tomēr būtu vērtējami nedaudz sakairinātā politiskā gaisotnē.

Ja būs skaidri, konkrēti pierādījumi par kādām saiknēm ar ārpus valsts esošiem politiskiem spēkiem, par to gan mēs skaļi runāsim.

LASI TVNET: Vīķe-Freiberga: impulsi referendumam nākuši no Krievijas

Nevaru komentēt katru otro pieņēmumu, komentāru. Gribu tomēr balstīties uz ļoti precīziem un konkrētiem faktiem. Nevaru šobrīd tādā veidā apgalvot, kā jūs sakāt, ka «kājas aug» vai kāda spalvaina vai mazāks spalvaina ķepa vai roka ir ārpus Latvijas. (..)

Ko vēl vēlaties akcentēt saistībā ar referendumu?

Jā, mums šobrīd ir pietiekami sakaitēta politiskā atmosfēra, kā jau pie katra jūtīga jautājuma.

Gribētu atgādināt visiem, ka pēc 18.februāra nāk 19., 20., 21. un citi datumi.

Jādzīvo vien mums kopā būs!

Mums jādomā, kādā veidā varēja nonākt tur, kur esam.

Vajag mazāk nodarboties ar savstarpēju apvainojumu bārstīšanu un varbūt vienam otram arī politisko muskuļu izrādīšanu un trenēšanu.

Gribētu visā, kas notiks, nesaskatīt vienu uzvaru un otru zaudējumu, bet gan iespēju apsēsties tādā vai citādā sabiedriskā dialogā pie galda un saprast, ko mēs varam darīt, lai sabiedrība, pārvarot šo savā ziņā traumu, viens otru labāk saprastu, un ko varam darīt, lai tālāk varam pārvarēt problēmas un attīstīt Latvijas valsti kopā, nevis domāt par kaut kādu jaunu akciju, referendumu, dīvainām lietām.

Tās varbūt ir izdevīgas atsevišķiem politikāņiem, bet pilnīgi noteikti nav izdevīgas mums visiem kopā kā cilvēkiem, kā sabiedrībai.

Būsim reālisti – ikdienā dzīve kopā mums ir daudz labāka, nekā to dažreiz rāda televīzijas ekrānā un avīžu slejās.

LASI TVNET: Krievs: Ar nažiem latvietim neuzbrukšu!

Ar ārlietu ministru pārrunājām arī Latvijas un ES attiecības, kā arī citus jautājumus. Par tiem portālā TVNET varēsiet lasīt jau pēc dažām dienām.