Tiekas ar mazākumtautību pārstāvjiem

Nedēļā, kad notiek tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, Bērziņš uz Rīgas pili pirmdien aicināja mazākumtautību pārstāvjus, lai diskusijās rastu idejas un priekšlikumus, ko sabiedrības saliedētības jomā varētu izdarīt šogad.

«Ja izmantosim savu pieredzi, labi dzīvosim, pie mums brauks un mācīsies. Pasaule mūs uztvers, ja spēsim atrast normālu, kopīgu valodu. Esmu pārliecināts, ka tas ceļš mums ir, pielabosim, lai ietu tālāk,» viņš pirmdien uzsvēra vairākiem desmitiem dalībnieku.

Latvija labākā situācijā

Prezidents atzina, ka pašlaik ir pareizais laiks šādu pasākumu organizēt, un atzina, ka pagājušajā nedēļā bijušās tikšanās ar citu valstu prezidentiem Helsinkos viņam likušas secināt, ka Latvija ir labākā situācijā nekā citas valstis.

«Tiekoties ārpus Latvijas ar citu valstu prezidentiem, tika uzsvērts, ka Eiropas Savienības stiprums ir tās dažādībā. Kā to dažādību dabūt kopā, tas ne visai labi ir izdevies. Mēs esam daudz tālāk tikuši un esam daudz labākā situācijā. Mums Latvijā vēsturiskā pieredze ir citāda un uz priekšu varam iet citādi,» sacīja Bērziņš.

Tagad ir pienācis krustpunkts

Prezidents norādīja, ka, iespējams, smagā ekonomiskā situācija ir radījusi jautājumus, ka integrācijas politika nav bijusi pareiza, taču lielos vilcienos Latvija ir bijusi uz pareizā ceļa.

«Ja spēsim daudzveidību saglabāt, attīstīt un atrast kopīgo ceļu, tad pastāvēsim. Tagad ir pienācis krustpunkts, ka ekonomiskā situācija radījusi izjūtas, vai esam pareizi gājuši. Lielos vilcienos esam pareizi gājuši,» uzskata prezidents.

Tomēr Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs uzsvēra, ka līdz šim ir bijusi maza interese par saliedētas sabiedrības veidošanu.

«Mūsu pasākumi, projekti reti bija atspoguļoti, bija grūti uzaicināt, lai tajos piedalītos, lai būtu ar mums. Dialogs starp etniskām grupām un cilvēkiem kā vērtība nebija iestrādāts publiskajā telpā,» klāstīja Alijevs.

Bijusī integrācijas lietu ministre Karina Pētersone atzina, ka 18.februārī gaidāmā tautas nobalsošana ir lieka un provokatīva, un tomēr ļoti daudz cilvēku par to parakstījās.

«Es aicinātu nenorakstīt kā neveiksmīgu integrācijas, izglītības, valodas politiku, kas ir galvenais instruments sabiedrības integrācijai. Tas, ar ko Latvijas sabiedrība var lepoties, ka mums nav bijusi nedz vardarbība, nedz nemieri. Jā, referendums ir lieks, nevajadzīgs, provokatīvs. Un tomēr ļoti daudz cilvēku ir parakstījušies. Kāpēc? Acīmredzot kaut kā ir pietrūcis. Vai ir pietrūcis izpratnes, sarunas? Es domāju, ka ir pietrūcis uzticēšanās, arī politiskās gribas un naudas,» teica eksministre.

Jau ziņots, ka 18.februārī tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums: «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?» Iespējamie atbilžu varianti ir «par» un «pret».