Aktivitāte tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusu krievu valodai, gaidāma lielāka par 60%, prognozēja «Latvijas faktu» direktors sociologs Aigars Freimanis.
Viņš uzskata, ka publiskajā telpā dažas dienas pirms referenduma sāktās partiju un pilsoniskās aktivitātes ietekmēs daļu vēlētāju, kas vēl nav izlēmuši par dalību tautas nobalsošanā.
«Jebkura kampaņa, turklāt šoreiz tāda kampaņa ir ar ļoti konkrētu sāncensības garu – par un pret – un skar vērtību pamatnes, parasti ir cilvēku uzrunājoša, pat ja cilvēki ir ļoti naidīgi un distancēti no politikas un skeptiski pret to,» atzina Freimanis.
Būs daļa, kas tomēr paliks mājās
«Vērtējot sabiedrību kopumā, man šķiet, ir palikuši tādi 80.gadu beigu un 90. gadu sākuma sentimenti, bet ir ļaužu grupas, kas ir daudz inertākas un daudz vienaldzīgākas, aizrauties vairs nespējīgas un negribošas. Un tādu nav maz,» vienlaikus pieļāva eksperts.
Gaidāmo tautas nobalsošanu Freimanis nodēvēja par temperatūras izmērīšanu caur vienu būtisku jautājumu, taču atturējās novērtēt, vai pēc referenduma sabiedrība būs vīlusies vai gaidāms atvieglojums.
«Viss būs atkarīgs no cipariem, ja tā var izteikties, sabiedrība būs izmērījusi sev temperatūru. To ir interesanti izdarīt caur vienu būtisku jautājumu. Vēlēšanas jau ir tāds mazliet nojāts zirģelis, kampaņas ir gājušas apsīkumā, salīdzinot ar 90.gadu beigām un 2000.gada sākumu, kad kampaņas sasniedza apogeju. Partiju konkurence bieži ir tāda izšķīdināta, ļoti daudzslāņaini faktori tagad ietekmēs balsojumu par vienu vai otru partiju. Bet šeit tomēr ir viens liels vērtību jautājums,» paskaidroja sociologs.
Vislielākā aktivitātē referendumā par ES
Vislielākā aktivitāte līdz šim bijusi referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notika 2003.gada rudenī. Šajā tautas nobalsošanā piedalījās 1 010 467 jeb 71,49% pilsoņu.
Savukārt otrs visvairāk apmeklētais referendums bija 1998.gadā notikusī tautas nobalsošana par grozījumiem Pilsonības likumā, taču šis referendums notika vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām. Šajā tautas nobalsošanā piedalījās 928 040 jeb 69,16% balsstiesīgo. Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu ir trešais visvairāk apmeklētais referendums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Referendumā par 10.Saeimas atlaišanu piedalījās 689 988 jeb 44,73% no 1 491 735 vēlētājiem.
Jau vēstīts, ka 18.februārī izsludināta tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.
Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
