Galvenie impulsi divvalodības referendumam, kas Latvijā notiks sestdien, nākuši no Krievijas ārpolitisku mērķu dēļ. Viena no Krievijas ārpolitikas prioritātēm ir, lai Latvijā būtu problēmas ar krievvalodīgajiem, un kaimiņvalsts patiesībā nemaz nav ieinteresēta, lai Latvija šos cilvēkus integrētu, tā uzskata eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, piebilstot, ka latviešiem pašiem jābūt prasīgākiem par savas valodas lietojumu ikdienā.
Kā šovakar intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «100. pants» teica Vīķe-Freiberga, «galvenie impulsi nākuši ārpus Latvijas, bet ir atraduši šeit Latvijā auglīgu augsni savām pretenzijām un idejām».
Ceļš uz ES un Lindermans
Pirmkārt, Krievijai ir vēlme ieviest krievu valodu kā vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un viens no iespējamiem risinājumiem ir to panākt kādā no dalībvalstīm. «Mēs tiekam uzskatīti par vājāko ķēdes punktu visā Eiropas Savienībā,» piebilda eksprezidente.
«Otrkārt, un tas ir mans personīgais viedoklis, tam varētu būt saistība ar prezidenta vēlēšanām Krievijā, kur ir tradīcija, ka šai lielai un varenai valstij ir jāatrod kaut kas draudīgs mazajā Igaunijā vai Latvijā,» pauda Vīķe-Freiberga.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka arī iekšpolitiski daudziem jāuzņemas atbildība, vispirms jau tiem, kas atbalstīja «mūsu nepilsoņa Vladimira Lindermana aktivitātes». Viņa uzsvēra, ka Lindermans ir sēdējis cietumā Krievijā, turklāt Latvijā ticis aizturēts «ar redzami ļauniem nolūkiem pret Latvijas valsti un suverenitāti».
«Kamdēļ viņš bija jālaiž iebraukt Latvijā, tas man nav skaidrs,» piebilda eksprezidente, norādot, ka tiesībām vākt parakstus būtu jābūt pilsoņu, nevis nepilsoņu rokās.
«Šādas akcijas parādīšanās rada skumju vilšanās sajūtu par to, ka ir daudz ļaužu, kas nespēj samierināties un pieņemt, ka mazajai latviešu tautai ir tiesības savā senču zemē savu valodu glabāt un aizsargāt,» teica eksprezidente, uzsverot, ka jau pašlaik Latvijā ir divvalodība.
Jābūt prasīgākiem par valodas lietojumu ikdienā
Latviešiem jābūt prasīgākiem par valodas lietojumu ikdienā, piemēram, ieejot veikalā, ja pārdevējs runā krievu valodā, jāaicina viņu runāt latviešu valodā, sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente norādīja, ka Latvijā jau patlaban valda reāla divvalodība, neviens netiek ne apdalīts, ne represēts tikai tāpēc, ka viņš nemāk latviešu valodu. Viņas skatījumā, biežāk tiek diskriminēti tie, kas nerunā krievu valodā.
«[Ja krievu valoda Latvijā būtu oficiāla], tad latviešu valodai pazustu viņas pēdējās pozīcijas publiskajā telpā,» teica eksprezidente.
Pēc referenduma mēģinās diskreditēt Latvijas tēlu 16.martā
Pēc valodas referenduma Latvijā turpināsies mēģinājumi diskreditēt valsts tēlu 16.martā, kā arī lojalitātes apliecinājumi pret kritušo Padomju Savienību 9.maijā, uzskata eksprezidente.
«Referendums kā tāds pēc notikšanas prātus varētu nomierināt, izņemot divus datumus, kas stāv mums priekšā - viens ir 16.marts, otrs ir 9.maijs.. Es uzskatu, ka šī referenduma lieta ir apzināti kultivēta un kopta lieta ar domu destabilizēt Latvijas valsti un tai kaitēt. Mēģinājumi turpināsies ar mēģinājumu diskreditēt Latvijas tēlu 16.martā un ar demonstratīviem lojalitātes un mīlestības apliecinājumiem pret zudušo Padomju Savienību 9.maijā,» teica eksprezidente.
Viņa arī pieļāva, ka turpināsies dažādi referendumi par visādiem jautājumiem, izšķiežot daudz naudas, tādējādi kaitējot Latvijas ekonomikai.
Jau vēstīts, ka sestdien, 18.februārī, notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu.
