Referendumā par krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu «pret» balsotāju īpatsvars salīdzinājumā ar «par» balsotājiem varētu būt diezgan graujošs, sacīja «Providus» pētniece Iveta Kažoka.
Viņa skaidroja, ka krievvalodīgie uz referendumu nāks salīdzinoši mazāk, jo viņu informācijas telpā pastāv lielāks viedokļu plurālisms par to, kā rīkoties. Tur arī norisinās mazāk agresīva kampaņa nekā latviešu publiskajā telpā, kurā naida vilnis drīzāk ir vērsts pret alternatīviem viedokļa paudējiem starp latviešiem.
Situācija ar balsu sadalījumu gan varētu mainīties, ja akcijas organizatori vai pretējā flanga pārstāvji pēdējās dienās pirms tautas nobalsošanas sāks īpašu kampaņu, kas satracinās vienas vai abu grupu pārstāvjus, piebilda Kažoka.
Viņa norādīja, ka neviens pašlaik nevar precīzi prognozēt, cik daudz cilvēku atnāks uz referendumu, taču paredzams, ka aktivitāte būs lielāka par 40% un pārsniegs jebkuras pēdējo piecu gadu laikā notikušās tautas nobalsošanas aktivitāti. Nav zināms, vai referenduma apmeklētāju skaits varētu pārsniegt 70% no balsstiesīgajiem, kā tas notika 2003.gada tautas nobalsošanā par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Pētniece būs pārsteigta, ja vairāk nekā 5% nobalsos ar sabojātiem biļeteniem, jo cilvēki, kuri nevēlas balsot «par» vai «pret», visdrīzāk, nenāks uz referendumu.
Iespējamā reakcija uz referenduma rezultātiem var būt sprādzienbīstama
Iespējamā reakcija uz referenduma par krievu valodas statusa maiņu rezultātiem var būt sprādzienbīstama, ja pēc tautas nobalsošanas sāksies neapdomīga retorika, piemēram, sakot, ka krievi ir nolikti savā vietā, domā Kažoka.
«Tieši pēc referenduma būs smagākais brīdis, kad mēs redzēsim, vai tā rezultātus politiķi un viedokļu līderi interpretēs pragmatiski,» skaidroja Kažoka. Jautājums ir, kā politiķi runās ar tiem cilvēkiem, kuri nobalsos «par», - vai attiecībā uz viņiem tiks turpināts lietot tādus apzīmējumus kā «5.kolonna» un «okupanti». Pētniece šādus vārdus esot lasījusi vismaz viena politiķa tviterkontā.
No amatpersonu reakcijas taps skaidrs, vai sabiedrībai ir jāgaida saasinājumi un vai krievvalodīgo kopienas pārstāvjiem nāksies grimt apātijā, vai arī starp iedzīvotāju grupām būs iespējams veidot dialogu. Svarīgi, vai politiskā elite spēs arī «par» balsotājiem piedāvāt risināt dialogu un sarunas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, norādīja Kažoka.
Viņa akcentēja, ka pēc tautas nobalsošanas būs nepieciešams abās pusēs nomierināt sakarsušos prātus, jo pašreizējā emocionālo argumentu izmantošana nav pareizais ceļš uz normālām savstarpējām attiecībām 21.gadsimta Latvijā. Labs sākuma pamats ir arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstītais Labas gribas manifests.
Ja politiķi nav gatavi vienlīdzīga dialoga īstenošanai, tad «bail pat domāt», kas notiks, piebilda Kažoka.
Tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai, notiks sestdien. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
