Intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» viņa saka: «Formāli referendums tiek rīkots par valodu kā kultūras un identitātes elementu, taču tās ir muļķības. Nesaprotu, kāpēc latviešu mediji un politiķi pakļaujas šim uzstādījumam. Patiesībā valsts valoda šajā gadījumā ir varas īstenošanas un ekonomisko attiecību veidošanas instruments. Ja kāda rīcībā ir šāds rīks, var mēģināt sagrābt varu.»

Viņasprāt cittautiešu paaudzei, kura Latvijā bija nostabilizējusies darba tirgū, radās otrās šķiras cilvēku izjūta. Agrāk šiem ļaudīm bija cienījams statuss, bet vēlāk, valodas nezināšanas dēļ viņi no pilsonības un politikas tika izstumti. «Tas, kas patlaban notiek, ir loģiski izskaidrojams, jo liela daļa cittautiešu no eiropeizācijas procesa tika izslēgti.»

Ostrovska ir pārliecināta, ka valodas referendums ir sava veida pilotāžas pētījums, kas nezināmiem polittehnologiem dod iespēju līdz pat procentu simtdaļām aprēķināt, kad šo procedūru atkārtot nākamreiz. Pamatā aiz šīm iniciatīvām slēpjas melnā un pelēkā biznesa intereses. «Ticiet man, tās ir daudz spēcīgākas, nekā mums šķiet. Viņiem savu interešu īstenošanai ir vajadzīga labi pazīstamā postpadomju telpa, lai caur to transportētu kaut ko nelegālu - narkotikas, cilvēku orgānus, ieročus u. tml. Tie ir viņi, kas nav ieinteresēti, lai mācās latviešu valodu,» uzskata Profesore.

Viņasprāt, pēc referenduma politiskajai elitei jāpārstāj sevi uzlūkot kā pārnacionāli izredzētai, kas pievienojusies Eiropas superaristokrātijai. Beidzot jāatmet vīzdegunīgā attieksme pret pārējiem cilvēkiem. Ir jāizveido ļoti konkrēts prioritāšu saraksts kopā ar attiecīgajām profesionālajām organizācijām, lai nostiprinātu mazo un vidējo uzņēmumu ekonomiskās pozīcijas, jo tieši viņi ir vidusšķiras mugurkauls. Tas automātiski attiektos gan uz latviešiem, gan nelatviešiem un labotu sabiedrības attieksmi pret valsts varu. Tāpat būtu jāmazina Latvijas valsts birokrātijas apetīte pēc «otkatiem» un kukuļiem.