Dzejniece Māra Zālīte cer, ka sestdien gaidāmais referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, būs psiholoģisks lūzums latviešu un arī citu lojālo pilsoņu apziņā.
Latvieši joprojām atrodas krustcelēs
Intervijā «Latvijas Avīzei» literāte atzīst, ka latvieši joprojām atrodas krustcelēs, taču cer, ka sarunām, kas sākušās starp latviešiem un krievvalodīgajiem, būs pozitīvas pārmaiņas.
«Krustceles jau nekur nav pazudušas, mēs uz tām dzīvojam, bet ceru, ka šis referendums būs psiholoģisks lūzums latviešu un arī visu citu lojālo pilsoņu, tajā skaitā krievu apziņā. Diskusijas, kuras izraisījusi šī iniciatīva, sniedz cerību, ka rītā pēc referenduma mēs varētu pamosties spēcīgāki. Tas gan, protams, atkarīgs no rezultātiem, tomēr nopietnajai sarunai, kas starp latviešiem un tā sauktajiem krievvalodīgajiem beidzot sākusies, vajadzētu nest kādas pozitīvas pārmaiņas cilvēku prātos. Skaidrs ir viens –
latvieši nekad nepieļaus otras valsts valodas pastāvēšanu
Nav jābeidz rakņāties vēsturē
Dzejniece uzsver, ka viņai nav pieņemama doma, ka jābeidz «rakņāties vēsturē». «Tieši vēstures izvērtējumā šeit ir lielākā plaisa, jo ir daži mezgla punkti, kurus krievi nepieņem, bet latvieši uz tiem konceptuāli balstās. Izlīgums nebūs iespējams, kamēr pastāvēs dažādas izpratnes par pamatjautājumiem,» uzskata Zālīte.
Viņa uzsver, ka mums pašiem
jābūt pārliecinātiem par to, ka mīlam un vēlamies savu valsti
un esam gatavi tās labā darīt visu, ko vien spējam. «Mums ir nepieciešama griba pastāvēt par to, kādi esam un kādi gribētu būt, taču šobrīd mūsos ir par daudz iekšējas destrukcijas. Tieši tāpēc, redzot, ka cilvēki ir gatavi iet un piedalīties referendumā, balsojot pret iznīcību, jūtos gandarīta – tā ir konstruktīva rīcība, kas var mainīt līdzšinējo attieksmi pašiem pret sevi,» laikrakstam intervijā saka Zālīte.Visi dosimies uz referendumu aizstāvēt latviešu valodu!
Jau vēstīts, ka sestdien, 18.februārī, Latvijā notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
