Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums liegt apvienības «Saskaņas centrs» (SC) līderim Jānim Urbanovičam pielaidi valsts noslēpumam varētu būt saistīts ar finansiāliem pārkāpumiem SC darbībā vai informāciju, ka procesus, kas Latviju noveduši līdz referendumam par valsts valodu, patiesībā koordinējis Urbanovičs, raksta žurnāls «Ir».
- Urbanovičam liegta pieeja valsts noslēpumam 17. janvāris, 2012
- Ģenerālprokurors izvērtēs Urbanoviča sūdzību 18. janvāris, 2012
- Arī Urbanovičs atbalstīs otras valsts valodas ieviešanu 6. janvāris, 2012
Oficiāli uzrāda krietni mazākus tēriņus
SC priekšsēdētāja Nila Ušakova sarakstē atklājies, ka SC līderi pirms 2009.gada Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām savstarpējā komunikācijā pieminējuši daudzkārt augstākas vēlēšanu kampaņu izmaksas, nekā tās oficiāli uzrādītas deklarācijā, kas iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), liecina žurnāla rīcībā esošā ziņojuma teksts.
Kā norādīts ziņojumā, 2006.gada Saeimas vēlēšanās «pēc ekspertu novērtējuma, SC iztērējis aptuveni 1,5 miljonus latu». Savukārt KNAB iesniegtajā deklarācijā norādīts, ka SC 2006.gadā vēlēšanām iztērējis vien 273 tūkstošus latu.
Ziņojumā arī minēts, ka 2009.gada vēlēšanās izdevumiem «pēc dažādām prognozēm jābūt trīs reizes lielākiem - aptuveni 4,5 miljoniem latu jeb 9 miljoniem dolāru». Nauda nepieciešama «tiešai reklāmai un slēptai reklāmai» krievu centrālajos un reģionālajos medijos, kam paredzēti 0,9 miljoni latu, bet latviešu medijos - 1,1 miljons. Vides reklāmām, akcijām, koncertiem un pasākumiem Rīgā jāiztērē miljons, pārējās septiņās lielajās pilsētās - kopā 0,7 miljoni, vēl 0,4 miljoni citās pašvaldībās un tikpat arī Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņai.
Savukārt deklarācijā, ko SC iesniedza KNAB, norādīts, ka politiskais spēks kampaņai iztērējis 326 tūkstošus latu - tātad gandrīz četrpadsmit reizes mazāk nekā pusgadu iepriekš lēstie kampaņas tēriņi Ušakova sūtītajā ziņojumā savam partijas biedram.
Ušakovs nenoliedz, ka e-pastu sūtījis
Ušakovs žurnālam «Ir« nenoliedza, ka 2008.gada novembrī šādu e-pastu Urbanovičam esot sūtījis, taču ziņojums esot kāda anonīma eksperta sagatavots.
Žurnāls arī atgādina, ka jau 2007. gadā tobrīd prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda bažas par SC lojalitāti valstij.
Urbanovičs - referenduma tēvs?
Otra versija, ko žurnālam atklājuši vairāki avoti, - drošības iestāžu rīcībā varētu būt informācija, ka procesus, kas Latviju noveduši pie referenduma par otras valsts valodas ieviešanu, patiesībā koordinējis Urbanovičs, bet biedrības «Dzimtā valoda» līderis Vladimirs Lindermans bijis tikai izkārtne.
Jau vēstīts, ka sākotnēji SC oficiāli norobežojās no Lindermana aktivitātēm, taču vēlāk SC līderis Ušakovs parakstījās pats un aicināja citus parakstīties par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu.
Pat Urbanovičs intervijā žurnālam apgalvo, ka abas šīs versijas ir pilnīgi meli.
Liegums liecina - ir apšaubāma personas lojalitāte Latvijai
Jau vēstīts, ka Urbanovičam ir liegta pielaide valsts noslēpumam. Pielaide Urbanovičam bija nepieciešama, lai strādātu Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Šajā komisijā izskata sevišķi svarīgus jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību, tādēļ tās locekļiem nepieciešama augstākā pielaide valsts noslēpumam. Deputātam tāda iepriekšējā Saeimā bija, taču 11.Saeimā tā bija jāprasa no jauna. Tiesībsargi precīzus iemeslu, kāpēc Urbanovičam liegta pielaide valsts noslēpumam, nenosauc. Urbanovičs lēmumu pārsūdzējis.
