Pirmās stundas vēlētāju aktivitātes rādītāji ir ļoti augsti un pārsniedz iepriekšējās Saeimas vēlēšanu aktivitāti, atzina politoloģe Iveta Kažoka.
- Ej un paud savu viedokli 18. februāris, 2012
- Austrālijā Adelaides iecirknī jau pārspēts aktivitātes rekords 18. februāris, 2012
- Līdz plkst. 8 nobalsojuši 25 200 iedzīvotāju 18. februāris, 2012
Viņa norādīja, - ja šāds aktivitātes līmenis saglabāsies visas dienas laikā, tad varēs runāt par ļoti augstu aktivitātes līmeni. Kažoka uzsver, ka parasti uz referendumiem dodas 40% balsstiesīgo, savukārt uz vēlēšanām ap 60%. Ja aktivitāte saglabāsies, Kažoka prognozē, ka referendumā varētu piedalīties 60% līdz 65% balsstiesīgo, un tas būšot vērtējams kā ļoti augsts aktivitātes līmenis. Vienlaikus viņa atzina, ka tomēr par kopējo balsotāju skaitu pēc pirmās stundas datiem objektīvi spriest nevarot.
Politologs Juris Rozenvalds savukārt norādīja, ka aktivitātei jābūt salīdzinoši augstai, jo atmosfēra pirms referenduma bija pietiekami saspīlēta un tas arī motivē doties balsot. Pēc pirmās stundas gan spriests par kopējo aktivitāti referendumā esot pārsteidzīgi, taču Rozenvalds prognozē, ka šodien balsot referendumā būs devušies kopumā ap 60%. Arī viņš atzīmēja, ka referendumos aktivitāte parasti ir zemāka nekā Saeimas vēlēšanās, taču šoreiz varētu būt citādi.
Jau ziņots, ka šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana ilgs līdz plkst.22.
Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība «Dzimtā valoda», to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem «nacionālistu izlēcieniem».
