Šodien notiekošais referendums par oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ļāvis emigrējušajiem Latvijas valstspiederīgajiem pirmoreiz sajusties vajadzīgiem savai valstij, uzskata Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais. Tas, viņa skatījumā, arī izskaidro negaidīti lielo balsotāju aktivitāti ārvalstīs.
«Cilvēkiem ir liela motivācija paust savu attieksmi par vienu no būtiskākajiem Satversmes pantiem,» norādīja Stiprais, «tas ir brīdis, kas cilvēkiem licis mobilizēties un sajust savu piederību Latvijas valstij, neatkarīgi no izvēles balsojumā.»
Lielo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu aktivitāti vēstnieks arī skaidroja ar balsojuma jautājuma vienkāršību. «Pirmo reizi kopš 90.gadu sākuma cilvēkiem ir ārkārtīgi vienkārša izvēle,» uzskata Stiprais, «tā ir ārkārtīgi svarīga, bet vienkārša, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām.»
Vēstnieks pauda gandarījumu par to, ka Lielbritānijā turpina pieaugt arī iecirkņu skaits, kuros Latvijas iedzīvotāji var paust savu viedokli vēlēšanās vai tautas nobalsošanās, jo jaunu iecirkņu ierīkošana galvenokārt ir emigrējušo Latvijas pilsoņu, nevis vēstniecības iniciatīva. Tieši vietējās latviešu kopienas entuziasms bijis pamatā iecirkņa atvēršanai Gērnsijas salā, kuras iedzīvotājiem pirms tam balsot bija jādodas citur.
Jau ziņots, ka šī referenduma laikā Lielbritānijā durvis vēra iecirkņi Londonā, Bredfordā, Bostonā, Gērnsijā, Mančesterā, Mansfīldā, Pīterboro, «Straumēnos» un Ņūrijā.
Skatīt pievienoto video.
