Līdz ar referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai beigām nekas nebeidzas, bet drīzāk sākas, aģentūrai LETA šādu viedokli pauda politiķis Aleksejs Loskutovs (V).
Viņš uzskata, ka valsts iestādēm jāpārdomā izveidojusies situācija, jo, lai gan pēdējos 20 gados integrācijas process ir noticis un jaunie cilvēki-nelatvieši gan labāk zina latviešu valodu, gan spēj iekļauties latviešu sabiedrībā un atrast darbu, tomēr tas nav pietiekami. «Ja viņu iekļaušanās būtu izteiktāka, domāju, ka līdz referendumam mēs nebūtu nonākuši,» teica Loskutovs.
Viņš arī pauda gatavību par šiem jautājumiem uzrunāt savus partijas biedrus. Kā vienu no tuvākajā laikā darāmajiem darbiem viņš minēja vēršanos pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), lai sabiedriskie mediji nebūtu latviešu mediji, bet visas sabiedrības mediji un runātu par problēmām, kas skar visu sabiedrību kopumā, neaizmirstot par minoritātēm.
Vērtējot aktivitāti līdz plkst.20, kad bija nobalsojuši 63,53% no balsstiesīgajiem, Loskutovs pauda viedokli, ka tā ir pietiekami augsta. Viņaprāt, ietekme ir ne tikai subjektīviem, bet arī objektīviem faktoriem, piemēram, Latgalē ir neliela aktivitāte ne tikai tāpēc, ka cilvēki ir pasīvi, bet arī tāpēc, ka ļoti liela daļa aizbraukusi dzīvot uz ārzemēm, Rīgu un Pierīgu. Viņaprāt, ir labi, ka aktivitāte nav mazāka kā Saeimas vēlēšanās.
Jau ziņots, ka līdz plkst.20 nobalsojuši 981 682 pilsoņi jeb 63,53% no balsstiesīgajiem.
Skatīt pievienoto video.
