Referendums pierādīja, ka Latvijā dzīvo ārkārtīgi daudz šo valsti mīlošu, lojālu un progresīvu cittautiešu, sacīja «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne.
Čigāne uzsvēra, ka nepieciešams skaļi pateikt, ka šie cilvēki, kas izprot valsts pamatus un gatavi iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs, ir valsts kopējā vērtība un pozitīvs apliecinājums Latvijas nākotnei.
Pēc politiķes domām, referendums palīdzējis ieraudzīt cilvēkus sev blakus, saprast, ka cittautiešu kopiena nav monolīta un šie iedzīvotāji ir ļoti dažādi.
Tomēr arī ar tiem cittautiešiem, kas balsojuši par krievu valodu kā otru valsts valodu, nepieciešams turpināt runāt, iesaistīt viņus latviskā vidē un īstenot integrācijas politiku, teica Čigāne. Pirms referenduma dažādas diskusijas pierādīja, ka daudzi cittautieši dzīvo kopējā aizvainojuma sajūtā, ko racionāli nevar izskaidrot, tāpēc ar šiem cilvēkiem ir jārunā un jāparāda, ka profesionālus, lojālus, latviešu valodu zinošus cilvēkus nevērtē pēc etniskās piederības, norādīja Čigāne.
Āboltiņa: Referenduma rezultāts parāda, ka sabiedrībai ir svarīgi valsts pamati
Referenduma rezultāts parāda, ka lielākajai daļai sabiedrības ir svarīgi valsts pamati, tajā skaitā latviešu valoda, šonakt Latvijas Televīzijā referendumam veltītajā raidījumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
Viņa uzsvēra, ka cilvēki ir nobalsojuši arī pret sašķeltu sabiedrību.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars izteica nožēlu, ka referendums vispār notika, taču pateicās gan latviešiem, gan krieviem, kuri aizgāja un nobalsoja pret Satversmes grozījumiem.
Zatlers izsaka pateicību aktīvajiem pilsoņiem
Savukārt Zatlera reformu partijas līderis Valdis Zatlers (ZRP) izteica pateicību aktīvajiem pilsoņiem, kuri parādīja, ka viņiem nav vienalga. Viņš šo referendumu nodēvēja par provokāciju, jo bija jau iepriekš zināms, ka netiks savākts nepieciešamais balsu skaits krievu valodas statusa maiņai. Politiķis akcentēja, ka sabiedrība ir spējusi demokrātiskā veidā noraidīt šo provokāciju.
Jau ziņots, ka Latvijas pilsoņi šodienas referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.
Tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem piedalījušies 1 089 772 pilsoņi jeb 70,53% balsstiesīgo.
