Neraugoties uz to, ka aizvadītajā referendumā par valsts valodas piešķiršanu krievu valodu par sabojātiem atzīti nepilns pusprocents biļetenu, «sabojāto referenduma biļetenu» akcijas organizators un Latvijas intelektuālās attīstības fonda pārstāvis Viesturs Dūle uzskata savu ieceri par izdevušos.
«Mūsu uzdevums nebija uzvara, bet gan parādīt, ka pastāv iespēja ar vēsu prātu meklēt citus variantus, ka jāmeklē citi risinājumi,» skaidroja Dūle.
Dūle norādīja, ka latvieši bieži nezina, kāpēc krieviem ir tāda nostāja, bet krievi nesaprot, kādēļ latvieši tā uz to reaģē. «Kopienām ir jāsaprot vienai otru, tāpēc jārunā,» teica akcijas rīkotājs.
Dūle ir pārliecināts, ka šī akcija ir sadzirdēta un tagad jāgaida, vai būs toleranti politiķi, kas sāks meklēt risinājumus.
Akcijas organizators arī atzīmēja, ka latviešu valoda šajā referendumā nebija apdraudēta, bet to nākotnē varot apdraudēt vāja valsts un vāja tās realizētā politika.
Kā ziņots, Latvijas intelektuālās attīstības fonds pusotra tūkstoša latu vērtībā izvietoja vides reklāmu, kurā iedzīvotāji tika aicināti 18.februāra referenduma par krievu valodas statusa maiņu balsošanas urnā iemest sabojātu biļetenu - tukšu vēlēšanu zīmi - vai arī biļetenu, uz kura uzrakstīts kāds pozitīvs vēstījums.
Kopumā Latvijas pilsoņi referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.
Tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem piedalījušies vairāk nekā miljons pilsoņu jeb vairāk nekā 70% balsstiesīgo. Trīs ceturtdaļas ir nobalsojušas «pret», bet viena ceturtdaļa - «par». Par nederīgiem atzīti 3373 biļeteni.
