Tuvākajā desmitgadē visiem Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem būtu vairāk jākoncentrējas uz ekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, jo tās sabiedrību vieno, nevis šķeļ, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
«Pats fakts, ka notiek šādi referendumi par otru valsts valodu, vērtējams skumji, jo tas liecina, ka mēs visi esam sakoncentrējušies uz tādiem jautājumiem kā valoda un vēsture, bet tautsaimniecības izaugsme atstāta otrā plānā,» sacīja Endziņš.
LTRK vadītājs uzskata, ka referendums pierādījis, ka svarīgos brīžos Latvijas tauta nav vienaldzīga, iet un pauž savu gribu, un tas vieš cerību, ka valsts nekur nepazudīs. Pozitīvi esot vērtējams arī fakts, ka valsts valoda Latvijā arī turpmāk būs latviešu valoda.
«Ceru, ka referenduma rezultāts nodrošinās, ka pārskatāmā laikā šādus vingrinājumus vairs nevajadzēs veikt,» uzsvēra Endziņš.
Tomēr, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības mērogā Latvija ir viens no vismazāk attīstītajiem reģioniem, nākamajos gados visu valsts iedzīvotāju un politiķu enerģija un rīcība būtu jāvērš uz galveno prioritāti - tautsaimniecību.
«Ņemot vērā vēsturisko un demogrāfisko situāciju Latvijā, valodas un vēstures jautājumi nekur nepazudīs un būs aktuāli vienmēr. Tomēr šie jautājumi ir sabiedrību šķeļoši, tāpēc ceru, ka abas puses nākotnē tomēr spēs vienoties un koncentrēties uz to, kas sabiedrību vieno,» piebilda Endziņš.
