Armands Strazds par brīvdomību jau reiz izslēgts no Saskaņas centra partijas rindām. Lai arī Strazds atkal ir atgriezies partijā, viņš izlēmis veidot pats savu politisku spēku, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos cīnīšoties par taisnīgumu. Strazds uzskata, ka Saskaņa pirms vēlēšanām sludinātās sociāldemokrātu idejas ir nodevusi.

Pēc ārkārtas vēlēšanām Saskaņas centrs ļoti gribēja nonākt pie varas. Valdības veidošanā savu roku vēlējās pielikt arī Saskaņas valdes loceklis Strazds.

Viņa iecere bija alternatīva koalīcija un «plāns Q» – partijas grupēt nevis pēc nacionālā jautājuma, bet ekonomiskā. Jaunajā Saeimā Strazds esot atradis 58 balsis – no ZZS, Nacionālās apvienības un arī Vienotības. Saskaņas vadībai Strazda aktivitātes nepatika. Ušakovs pieprasīja Strazdu izslēgt par piedalīšanos «nesankcionētās sarunās» un partijas disciplīnas pārkāpšanu.

Valdībā Saskaņa neiekļuva un pēc koalīcijas veidošanas kaislībām partija Armandu Strazdu atkal uzņēma savās rindās.

Tomēr Strazds turpina meklēt domubiedrus, kas nav apmierināti ar Saskaņas centru. Viņa prāt Ušakovs valdības veidošanā atteicies no visa, kas rakstīts partijas programmā un nodevis sociāldemokrātu ideālus. Tāpēc laiks veidot jaunu sociāldemokrātisku biedrību, kas pāraugs partijā.

«Ir pienācis 30 gadu sociāldemokrātu laiks. Tas stāv pie sliekšņa. Ja Latvija grib izdzīvot un tālāk eksistēt, ir pienācis laiks tālākai sociāldemokrātiskai ekonomiskai struktūrai tā pat kā visā veiksmīgā Eiropā pēc 2.Pasaules kara,» uzskata Armands Strazds.

Jauno biedrību Strazds ar domubiedriem no organizācijas «Progresīvie» dibinās nākam sestdien vilcienā netālu no Rēzeknes rajona Stirnienes pagasta. Tā esot viena no Latvijas vietām, kas vissmagāk cietusi krīzes laikā.

«Mums ir mērķis uztaisīt institucionālu un arī idejisku rāmi un tajā pulcēt cilvēkus, kas aizstāv šīs idejas. Pirmais uzdevums būs veidot reģionos šūnas, cilvēku grupas novados, un maksimāli daudz nodot varu šīm organizācijām. Un tādējādi pakāpeniski Latvijā audzējot struktūru,» skaidro Ansis Dobelis, biedrības «Progresīvie» priekšsēdētājs.

Strazda idejas patīk arī arodbiedrību līderim Pēterim Krīgeram. Sociāldemokrātu kustībai Latvijā būtu laba augsne, bet partiju ar šādu piedāvājumu trūkst. Krīgers uzskata, ka šo politisko kustību sabojājuši Jura Bojāra sociķi un arī policistu arodbiedrības vadītājs Agris Sūna, kurš biedrojās ar Putina atbalstītājiem Maskavā. Krīgers Strazda partijā stāties negrasās, bet atbalstu un padomu neliegs.

Armanda Strazda domubiedri Saeimā - Igors Pimenovs un Sergejs Mirskis cer, ka jaunā biedrība iekļausies Saskaņas centrā. Ieceri veidot jaunu partiju viņi sauc par kļūdu un mēģinājumu sašķelt Saskaņu.

«Es nesaskatu nekādu pārkāpumu, ja mani biedri no Saskaņas, vai no sociālistiem vai kādi citi kreisie sadarbosies vai piedalīsies šīs sabiedrības darbībā. Tas nav izaicinājums. Tā ir vēl viena no iniciatīvām. Jau sen vajadzēja to darīt. Bet veidot jaunu partiju nozīmē tomēr konkurēt ar SC, šķelt mūsu atbalstu vēlētājos un tas rada problēmas. Šādu nolūku es nekādā gadījumā neatbalstu,» norādīja Pimenovs.

«Par pāreju no savas partijas es nekad nepiekritīšu. Bet, ja savas partijas ietvaros mēs varētu turpināt tālāko sociāldemokrātiskās idejas attīstību - to es gan atbalstītu,» tā Mirskis.

Sergejs Dolgopolovs piekrīt, ka referenduma dēļ Saskaņā ir daudz neapmierināto. Arī ar partijas vadību. Viņš neuzskata, ka partiju gaida šķelšanās. Kļūdas saskaņieši izvērtēs, bet netīro veļu publiski nemazgās. Partijas biedra plānu veidot jaunu partiju viņš uztver ar skepsi, jo ar labām idejām vien esot par maz.

«Teorētiķiem reti izdodas projekti, kas prasa lielas organizatoriskas pūles un praksi. Pēdējais piemērs ir mūsu parlamentā arī viena no pārstāvētajām frakcijām. Ka vien ar labām idejām ir bruģēts ceļš uz elli,» uzskata Dolgopolovs.

Sociologs Arnis Kaktiņš prognozē, ka drīz vien krievisko partiju flangā radīsies jauni spēlētāji. Pārgrupēsies agrākais PCTVL. Lindermans un Osipovs turpinās rīkot dažādas akcijas, lai celtu popularitāti. Iespējams arī Saskaņas vienotībai dienas ir skaitītas, jo referendums partijas popularitātei latviešu vidū uz daudziem gadiem pārvilcis treknu svītru.

«Es pieņemu, ka Saskaņas centra monopols uz krieviski runājošo vēlētāju balsīm nav ilglaicīgi. Tā ir apstākļu sagadīšanās. Jo, ja skatāmies vēsturē, tad arī tajā flangā lielākajā daļā ir bijušas partijas, kas savā starpā sadarbojušās vai cīnījušās, un mēs atgriezīsimies atkal šādā te situācijā,» skaidro Kaktiņš, Socioloģisko pētījuma centra SKDS vadītājs.