Referenduma rīkotāju finanses netiek kontrolētas

Viņš norādīja, ka patlaban referendumu rīkotāju darbības, piemēram, finansējuma piesaiste, netiek nekādi regulētas.

Dombrovskis iecerējis rosināt izmaiņas tiesību aktos, lai panāktu caurspīdību arī referendumu rīkošanā. «Lai būtu skaidrs, kas aiz referenduma rīkotājiem stāv, kas finansē,» skaidroja premjers.

Valdības vadītājs uzskata, ka referendumu kampaņām jāievieš līdzīgs kontroles mehānisms kā partiju finansēšanā, kur politiskajiem spēkiem jāpierāda naudas legāla izcelsme. Tāpat nepieciešams noteikt virkni ierobežojumu, piemēram, referendumu rīkošanā izmantot ārvalstu finansējumu.

Dombrovskis ar šiem priekšlikumiem nāks klajā, ņemot vērā pieredzi, kas gūta referendumā par divvalodību. Tomēr

premjers kategoriski atteicās atklāt informāciju, ko saistībā ar Lindermana biedrības «Dzimtā valoda» rīkotajām aktivitātēm saņēmis no drošības iestādēm, jo tā esot klasificēta.

Kampaņas «par» un «pret» bijušas decentralizētas un to rīkošanā izmantota dažādu avotu nauda. Jebkurā gadījumā nevienam nekas netiek pārmests, jo patlaban nav nekāda regulējuma referendumu kampaņām, sacīja Ministru prezidents.

Dombrovskis: Referendumu rosinājušie margināļi ir cietuši sakāvi

Referendumu rosinājušie margināļi ir cietuši sakāvi, savā blogā raksta Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Viņš pauž pateicību un cieņas apliecinājumu ikvienam Latvijas pilsonim, kurš piedalījās tautas nobalsošanā un balsoja «pret sabiedrības sašķeltību, pret divvalodību».

«Gan rekordaugstā vēlētāju aktivitāte, gan pārliecinoši paustais sabiedrības viedoklis pret divvalodību ir neapgāžams apliecinājums, ka Satversmes vērtības - demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, teritorijas nedalāmība un latviešu valoda kā valsts valoda - ir vienīgais pamats mūsu valsts un sabiedrības saliedētībai,» uzsver premjers.

Pēc viņa domām, liela nozīme ir bijusi arī plašajam mazākumtautību atbalstam latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai - to pauduši gan Latvijas Krievu kultūras darbinieku asociācija, Ukraiņu inteliģentu biedrība, igauņu, lietuviešu, ebreju, poļu, baltkrievu, čigānu un daudzu citu mazākumtautību kopienas.

«Margināļi, kas ar šo referendumu gribēja sašķelt sabiedrību, ir cietuši sakāvi. Gluži otrādi, šis referendums ir izvērties par pēdējo 20 gadu laikā nopietnāko un plašāko diskusiju par mūsu valsts pamatiem. Tās rezultātā daudzi pilsoņi ir atcerējušies par savu atbildību pret šo valsti un to apliecinājuši - tas ir ieguvums pilsoniskās sabiedrības izaugsmē. Šī diskusija ir jāturpina un Latvijas valsts pamatiem ir jābūt skaidriem ikvienam iedzīvotājam,» norāda Dombrovskis.

Politiķis akcentē, ka augstā vēlētāju aktivitāte apliecina iedzīvotāju gatavību iesaistīties valsts nākotnes lemšanā. Īpaši priecē ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu aktivitāte, un tas ir skaidrs vēstījums valdībai un valsts pārvaldei, ka nepieciešams ieviest e-vēlēšanu risinājumus.

«Ikviena pilsoņa viedoklis ir svarīgs mūsu valsts nākotnei, un tā ir arī iespēja saglabāt saikni ar ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, kas palielinās iespēju, ka tie atgriezīsies Latvijā,» skaidro valdības vadītājs. «Rekordaugstā ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu aktivitāte ir apliecinājums, ka aizbraukušie nav zaudējuši saikni un interesi par Latviju un tās nākotni - par to vēlos izteikt savu pateicību un apliecināt, ka manas valdības galvenais uzdevums ir strādāt, lai Latvijā pieejamās iespējas aicinātu atgriezties un ārvalstīs gūto pieredzi, zināšanas un talantus īstenotu Latvijā.»