CVK vadītājs Cimdars nav neaizstājams

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Kaut arī jau iepriekš bija zināms, ka referendums par divvalodību izraisīs lielu iedzīvotāju interesi, tā norise liecina, ka vairākos aspektos Arņa Cimdara vadītā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) balsotāju miljonam nebija pienācīgi sagatavojusies.

Referenduma priekšpusdienā ap 11:00 kādā Purvciema skolas iecirknī beidzās krāsa pasē iespiežamajiem zīmogiem un darbinieki bija spiesti meklēt tinti, kur iemērkt spiedogus. Misēkļi gadījās arī balsošanas vietās ārvalstīs - vairākos Lielbritānijas iecirkņos lielās aktivitātes dēļ beidzās vēlēšanu biļeteni, tāpēc nācās drukāt klāt jaunus.

Noslēdzoties balsošanai, plkst. 22:00 aptuveni uz stundu «nobruka» arī CVK mājaslapa internetā, liedzot piekļuvi jaunākajai informācijai kā iedzīvotājiem, tā arī mediju pārstāvjiem. Neapmierinātību iedzīvotāju vidū radījusi arī iecirkņa neesamība atsevišķās vietās ārvalstīs, piemēram, Skotijā, kur bāzējas daudz Latvijas pilsoņu.

Par pieļautajām kļūdām galvenā atbildība jāuzņemas komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram, kurš referendumu vērtē divējādi - pozitīvi, ka tas noritējis noteiktajā laikā, bet par biļetenu trūkumu u.c. problēmām būtu nepieciešami secinājumi nākotnei. Sarunā ar TVNET viņš apliecina gatavību palikt amatā uz vēl vienu termiņu, tomēr savus galvenos mērķus vismaz telefoniski nosaukt atsakās.

Pavisam iespējams, ka augstās aktivitātes radīto misēkļu nebūtu tik daudz, ja vien CVK ietu līdzi laikam un ieviestu elektroniskās balsošanas sistēmu.

Cimdars apgalvo, ka CVK pilnībā atbalsta elektroniskās balsošanas ideju, taču par to, vai tas atrisinās problēmas, runā ar ironiju, sakot, ka «tāds mīts šobrīd ir izplatīts». Pēc viņa domām, par to spriest varēs tikai pēc tam, kad sistēma jau darbosies, taču par to, ka ar elektronisko balsošanu viss kārtībā, var pārliecināties tepat netālu Igaunijā. Kaimiņvalsts iedzīvotāji ar interneta starpniecību vēl valdību un izsaka viedokli referendumos jau septiņus gadus, turklāt elektronisko balsotāju skaits turpina strauji pieaugt.

CVK priekšsēdētāja krēslā Cimdars atrodas 15 gadus, un esošā koalīcija (Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība) izteikusi atbalstu viņa palikšanai amatā uz vēl vienu termiņu. Par šo jautājumu Saeima lems jau tuvākajās sēdēs. Lai arī koalīcija kopumā noskaņota pozitīvi, tās deputāti pa vienam nav tik labvēlīgi.

«Mans personīgais uzskats ir tāds, ka neviena amatpersona nav neaizvietojama un tik ilgstoši uzturēties vienā amatā nav pārāk laba lieta,»

izvērtējot situāciju, teic Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Viņš norāda, ka šobrīd neredz nevienu potenciālo CVK priekšsēdētāja amata kandidātu, taču nenoliedz, ka tas tāpēc, ka Cimdara atrašanās amatā līdz šim uztverta kā pašsaprotama lieta.

«No vienas puses tas dod iespēju uzkrāt milzīgu pieredzi un zināšanas, kas nepieciešamas amata pildīšanai, no otras - jā, var iestāties rutīna, kas neveicina attīstību un, paļaujoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, noved arī pie kļūdām,» teic «Vienotību» pārstāvošais deputāts Aleksejs Loskutovs, norādot, ka frakcija izvērtēs gan referenduma rezultātus, gan atsevišķi vēlēšanu komisijas darbību.

Zatlera Reformu partijas frakcijas vadītājs Valdis Zatlers vēlas aizstāvēt CVK, vēršot uzmanību, ka tik liels vēlētāju pieplūdums nav bijis kopš 5. Saeimas vēlēšanām 1993.gadā: «Arguments, ka mēs esam noguruši un mums apnicis, ka viens cilvēks ir amatā 15 gadus, nav arguments.»

«Tajā brīdī, ja šajā iestādē ir pamanāmas kādas kļūdas, vai nevēlēšanās virzīties uz vēlēšanu procesa modernizāciju, tad, protams, mums ir jāmaina jauna vadība, jācenšas piesaistīt cilvēkus, kas ir gatavi iet tālāk un turpināt.»
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu