Latvijas sabiedrībai un politiķiem ir nepieciešams saprast, kāpēc daļa pilsoņu nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, lai pēc tam varētu sākt meklēt risinājumus, sacīja sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Dace Akule.
Viņa skaidroja - nav nepieciešams šos cilvēkus tagad sākt saukt «dažādos vārdos», piemēram, par nelojāliem, jo tas apliecinātu mūsu nespēju iejusties šīs sabiedrības grupas situācijā. Lai gan pašlaik attiecībā uz nacionālajiem jautājumiem valda liela noguruma sajūta, mums ir jāspēj atrast spēks, lai rastu risinājumu, kam piekristu visas iesaistītās puses.
Krievvalodīgo viedoklis «neizveidojās vakar», bet tā formēšanās sākās līdz ar atjaunotās Latvijas pamatu likšanu un diskusijām par to, kas būs pilsoņi. Jau tolaik, piemēram, Latvijas Tautas frontes kongresā tika solīts iedzīvotājiem automātiski piešķirt pilsonību. Solījums netika pildīts, un iedzīvotājiem netika pienācīgi izskaidrots, kāpēc tika izvēlēts cits pilsonības piešķiršanas modelis.
Latvijas sarežģīto situāciju, no vienas puses, veido latvieši un cittautieši, kuri pieredzēja okupāciju un deportācijas, un, no otras puses, padomju laikā iebraukuši citu PSRS republiku iedzīvotāji ar savām atmiņām par to, kā viņu dzīves izmainījās 20.gadsimta 90.tajos gados, akcentēja Akule.
Jau ziņoja, ka referendumā tika noraidīta iecere krievu valodu noteikt par otru valsts valodu.
