Par Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumu apturēšanu Latvijai atbildība būtu jāuzņemas Finanšu ministrijas (EM) amatpersonām, sacīja bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Pēc bijušā politiķa teiktā, šīs sekas ir neatgriezeniskas, turklāt referenduma aizsegā tās netiek pienācīgi pamanītas.
«Es domāju, ka šajā jautājumā būtu ļoti nopietni jāvērtē galveno FM amatpersonu atbildība, jo, pēc manām domām, 50% nelaimes nāk no šo amatpersonu darbības. Šajā gadījumā es domāju valsts sekretāra vietnieku, kurš ir atbildīgs par šo jautājumu. Manuprāt, vismaz puse vainas pēc notikušā ir jāuzņemas viņam. Tomēr neviens par šo jautājumu nerunā. Pēc manām domām, šis cilvēks būtu nekavējoties jāatbrīvo no amata un viņa vietā jāieceļ cits, daudz spēcīgāks. Taču šo jautājumu diemžēl neviens neskata, jo ir citi politiskie jautājumi. Arī līdz šim šie jautājumi nav sistēmiski skatīti, un tā ir lielākā problēma. Tās ir [Ministru prezidenta Valda] Dombrovska dētās oliņas, ņemot vērā, ka viņam ir maigs vadības stils. No vienas puses, tas ir labs, jo neeskalē krīzi, taču dažkārt šā vadības stila sliktās puses atsaucas šādā veidā. Te arī ir viņa neizlēmības rezultāts,» secināja Bērziņš.
Viņš atzina, ka šajā gadījumā valsts reputācija ir sabojāta un fondu apguve ir kritiskā līmenī. «Latvijā Eiropas Reģionālajam attīstības fondam ir 32% apguve. Ņemot vērā, ka mēs nespējam apgūt esošo finansējumu, nākamajā fondu plānošanas periodā tas mums maksās simtiem miljonu eiro. Ir divas pamatlietas, par ko Latvija cīnās, – Kohēzijas fonds saistībā ar ierobežojumu no iekšzemes kopprodukta, kur ir problēmas, un lauksaimniecības sadaļa. Kopā tas viss ir divi miljardi eiro. Tās ir ļoti nopietnas naudas,» uzsvēra Bērziņš.
«Pašlaik valdība par fondiem saka – neraudiet, viss būs labi! Tas, ka valsts nākamajā ES budžeta plānošanas ciklā zaudēs divus miljardus eiro, redz, nav nekas, jo šie cilvēki taču cīnās par valodu,» klāstīja Bērziņš.
