Pēc divvalodības referenduma dienas gaismā atkal celts jautājums par elektronisko balsošanu un identifikācijas kartēm (eID). Šodien valdībā notika diskusija, kuras laikā sanākušie konstatēja, ka ar eID kartēm nevarēs piedalīties vēlēšanās/referendumos, pēc kā premjers Valdis Dombrovskis šīs kartes nosauca par bezjēdzīgām. Grūti noticēt, ka šī «pēkšņā» problēma nebija zināma iepriekš ne Iekšlietu ministrijai, ne CVK vadītājam, ne citiem atbildīgo institūciju vadītājiem.
Premjers Valdis Dombrovskis elektroniskās identifikācijas kartes (eID) nosaucis par bezjēdzīgu dokumentu, jo ar tām nevarēs, kā parasts ar pasi, balsot vēlēšanās un referendumos. Šā iemesla dēļ varētu paātrināt elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanu Latvijā.
eID kartes ieviesīs no 1.aprīļa, un par to būs jāmaksā desmit latu. Karte būs derīga ceļošanai Eiropas Savienības (ES) valstīs, un iedzīvotājs varēs izvēlēties ‒ iegūt gan pasi, gan eID vai tikai eID, ja nav nepieciešamības izceļot ārpus ES.
Tomēr ar eID nevarēs piedalīties vēlēšanās, referendumos un parakstu vākšanās, jo šajā dokumentā nevar iespiest zīmogu.
Premjers valdības sēdē atzina, ka tādējādi ir izveidojusies pelēkā zona. «Pilsonis staigās apkārt ar eID karti, bet nobalsot nevarēs. Viņš varēs vērsties tiesā, sūdzoties, ka nevar īstenot savas pilsoņa tiesības,» kritiski teica Dombrovskis, eID karti nodēvējot par bezjēdzīgu dokumentu, kuru spiež ieviest ES direktīva.
Vajagot vēlētāju reģistru
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane sacīja, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir informēta par šo situāciju un vienīgais risinājums ir izveidot vēlētāju reģistru un elektronisko vēlēšanu sistēmu, lai politiskajos procesos varētu piedalīties arī tikai ar eID karti.
Pētersone-Godmane pauda viedokli ‒ ja tiek veikti attiecīgi grozījumi vēlēšanu likumā un atvēlēts finansējums, sešu mēnešu līdz gada laikā var izveidot vēlētāju reģistru un ieviest elektronisko vēlēšanu sistēmu.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsvēra, ka, piemēram, Igaunijā eID karte neaizstāj pasi un ir domāta tikai ceļošanai.
Strīdas par karšu izmantojamību
«Nevar būt ne runas, ka eID var aizstāt pasi, tie ir paralēli dokumenti, mēs laužam krēslus par to, ko nevajag darīt,» norādīja Sprūdžs.
Valdība pēc debatēm vienojās atbalstīt IeM izstrādātos noteikumus un brīdināt iedzīvotājus, ka aptuveni pusgadu pilsonis, kuram ir tikai eID karte, bet nav pases, nevarēs nobalsot vēlēšanās vai piedalīties tautas nobalsošanā vai parakstu vākšanā.
eID kartes derīguma termiņš būs pieci gadi, pases ‒ desmit.
