Viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktuālākajiem jautājumiem ir audzināšana, jo tā sākas jau no pirmsskolas izglītības iestādes un to pieejamība no pusotra gada vecuma visiem bērniem ir svarīga, kas savukārt liek apdomāt iespēju pirmsskolas pedagogu algas pilnībā apmaksāt no valsts budžeta.
«Acīmredzot izglītība un audzināšana cilvēku prātos ir lielākoties nošķirtas lietas. Taču šī tēma ir aktuāla. Audzināšana sākas jau no pirmsskolas izglītības iestādēm, tāpēc šo iestāžu pieejamība no pusotra gada vecuma visiem bērniem ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko grasos risināt. Viens spēlētājs šajās iestādēs ir pašvaldība, kas uztur pirmsskolas izglītības iestādes, bet otrs ir izglītības process. Vēlos līdz 2014.gadam panākt, lai pirmsskolas pedagogu algas tiktu pilnībā apmaksātas no valsts. Patlaban valsts maksā tikai par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Tā ka šajā ziņā audzināšana ir ļoti centrāla lieta,» intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» stāsta izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ministrs esot vienmēr uzsvēris, ka viens no centrālajiem Latvijas skolu uzdevumiem ir ieaudzināt skolēniem pilsoņa prasmes un tikumus. Tas saistās arī ar integrāciju, un viena koalīcijas vienošanās ir, ka vismaz daļa integrācijas jomas pāriet IZM pārziņā.
«KM ir plāns par integrācijas pasākumiem, mums tāda līdz šim nebija. Tagad plāns top, un tas saistās ar vairākām darbības jomām, tajā skaitā pilsonisko audzināšanu. Bez pilsoņiem šai valstij nav nākotnes, tāpēc skaidrs, ka pilsoņi ir jāaudzina. Protams, var būt diskusijas par to, kas pilsoņiem jāiemāca. Daudzi uzskata, ka pilsoniskā audzināšana nozīmē dot zināšanas par vēsturi un noteiktu vēsturisko notikumu izpratni un vēstures perspektīvu. Tas ir pareizi. Taču manā izpratnē būtiski ir arī tas, ka jaunieši apzinās, kas ir pilsoņi, ko nozīmē sadarbība ar citiem pilsoņiem, ko nozīmē būt patriotam, kā piedalīties sabiedriskajā dzīvē,» stāsta Ķīlis.
Tomēr pēc ministra domām audzināšana pagaidām nevar runāt, ka audzināšana skolās tiktu ieviests kā atsevišķs mācību priekšmets, jo viņaprāt, šai tēmai jāstrāvo vairākas zinību jomas - ne tikai vēsturi, bet arī ģeogrāfiju un ekonomiku.
«Domāju, ka pilsonisko audzināšanu varētu ietvert arī interešu izglītībā, tātad tajā, ko jaunieši dara ārpus mācību stundām. Līdz šim šī joma atstāta novārtā. Arī integrācijā konkrētu plānu nav bijis. Diemžēl nav bijis arī skaidras jaunatnes politikas. Kā tā būtu īstenojama, izlemsim aptuveni trīs nedēļu laikā. Jaunatnes politikai būtu jāpiešķir loma arī integrācijā,» uzskata Ķīlis.
