Piemēram, pērn pirmās instances tiesa pasludināja spriedumus septiņās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās, kurās legalizētās naudas summas bijušas no 40 000 līdz 936 000 latu. Nevienā šajā lietā apsūdzētajām personām netika piespriests reāls cietumsods. Par gandrīz miljona latu legalizēšanu apsūdzētajam tiesa esot piespriedusi piecu gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar mantas konfiskāciju, bet šai personai nebija ko konfiscēt. Nevienu no šiem spriedumiem prokurori nepārsūdzēja.

«Minētais norāda, ka ne visi prokurori un tiesneši izprot šā noziedzīgā nodarījuma bīstamību un kaitīgās sekas, kādu tas atstāj uz valsts ekonomiku un budžetu kopumā. Šāda saudzīga sodu politika nekādā veidā nav uzskatāma par atbilstošu soda mērķim - sodīt vainīgo un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Sadzīviski runājot, faktiski minētās naudas summas ir nozagtas valstij, vai tādi paši sodi būtu, ja cietušās būtu fiziskas personas?» retoriski vaicāja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers savā uzrunā informēja, ka pagājušajā gadā turpināja pieaugt noziedzīgu nodarījumu skaits naudas atmazgāšanā. Attiecīgi pieaudzis arī kriminālprocesu skaits, kuri saņemti kriminālvajāšanas sākšanai, kā arī palielinājies uz tiesu nosūtīto kriminālprocesu un tajos apsūdzēto personu skaits.

Pērn ievērojami palielinājies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta paveiktais 2011.gadā.  2010.gadā dienests izdeva 48 rīkojumus, kā rezultātā tika iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 1,39 miljonu latu apmērā, turpretī  2011.gadā šādu rīkojumu jau bija 109 un iesaldētu naudas līdzekļu apjoms sasniedz 3,5 miljonus latu, informēja ģenerālprokurors.

2011.gadā praktiski nemainīgs palicis Kontroles dienesta sagatavoto materiālu izmeklēšanas iestādēm skaits par darījumu shēmām, bet ievērojami ir pieaudzis to materiālu skaits, kuros darījumu summa pārsniedz vienu miljonu latu - no 29 materiāliem 2010.gadā uz 43 materiāliem 2011.gadā. Kalnmeiers uzskata, ka šie dati liecina par tiesībsargājoši institūciju darba nopietnu aktivizēšanu šajā noziedzības veidā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, lai gan problēmu vēl pastāv.

«Šajā sakarā es gribu vērst virsprokuroru uzmanību atgādināt, ka prokuroriem ir pienākums pret valsti,» teica Kalnmeiers.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savā uzrunā prokuroriem slavēja vien labo sadarbību, bet ne ar vienu vārdu nepievēršas šiem Kalnmeiera izteiktajiem pārmetumiem. Bičkovičs sacīja, ka Augstākajai tiesai neesot par ko kritizēt prokuratūras darbu un līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti veiksmīga.