Kots: LTV abonēšanas maksu vēlas ieviest pakāpeniski

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvijas Televīzija (LTV) abonēšanas maksu vēlas ieviest pakāpeniski - ar vairāku gadu pārejas periodu, piedāvājot dažādus LTV finansējuma modeļus, teica LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

LTV ģenerāldirektors teica, ka abonentmaksu, kas jau agrāk minēta kā LTV finansēšanas avots un izraisījusi kaislības sabiedrībā, visticamāk, būtu jāievieš ar pārejas laiku, piemēram, piecu gadu periodu, kad maksa pakāpeniski pieaugtu un segtu arvien lielāku LTV izdevumu daļu.

«No sākuma maksa būtu minimāla,» vēlamo notikumu scenāriju iezīmēja Kots, nenosaucot summu, taču pieļaujot, ka tas nedaudz sadārdzinātu gan maksu par dažādiem kabeļtelevīzijas un interaktīvās televīzijas («Lattelecom» un «Izzi») pakalpojumiem, gan arī prasītu papildu maksu par virszemes ciparu televīzijas skatīšanos. Dzīvē tas nozīmētu LTV abu kanālu - LTV1 un LTV7 - izņemšanu no «Lattelecom» virszemes televīzijas bezmaksas pakas, kuru var skatīties, tikai iegādājoties dekoderi. Ja nacionālās komerctelevīzijas arī prasīs maksu, šīs pakas vairs nebūs.

Abonentmaksu LTV kopējā budžetā varētu iekļaut pēc dažādiem modeļiem, sākot no sabiedriskā medija finansēšanas tikai ar abonentmaksu, to darot daļēji ar abonentmaksu un valsts budžeta finansējumu, vai veidojot dažādas abonentu maksas, reklāmas ieņēmumu un valsts dotāciju kombinācijas.

Minimālajam finansējumam sabiedriskajai televīzijai gadā vajadzētu būt aptuveni 20 miljoniem latu. Tagad no valsts budžeta sabiedriskā televīzija saņem septiņus miljonus latu. Turklāt daļa no valsts finansējuma aiziet atpakaļ valstij nodokļos.

Kots sacīja, ka jau 13.februārī sūtījis vēstuli Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ar saviem priekšlikumiem.

Kots un Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis 16.februārī nosūtītā kopējā vēstulē skaidro, ka cits likumprojekts, kas paredz ierobežot priekšvēlēšanu reklāmu elektroniskajos medijos, radītu «akūtu nepieciešamību pārskatīt sabiedriskā medija finansējuma jautājumu un lemt par kompensācijas mehānisma ieviešanu».

Šajā vēstulē gan netiek konkrēti minēta abonēšanas maksas ieviešana LTV, taču plaši skaidrots, ka apmaksātas politiskās reklāmas aizstāšana ar bezmaksas raidlaiku politiskajām partijām priekšvēlēšanu kampaņas laikā radītu finansiālus zaudējumus LTV. No pagātnes pieredzes LTV zinot, ka katrā vēlēšanu gadā par politisko reklāmu ieņemot no 300 000 līdz 400 000 latu, savukārt bezmaksas politisko raidījumu grupēšana paredzētajā laikā no plkst.19 līdz 22 radītu papildu zaudējumus LTV 150 000 latu apmērā katrā priekšvēlēšanu periodā, jo bezmaksas politiskās pārraides aizņemtu būtisku daļu no labākā reklāmu raidlaika.

Latvijas Radio zaudējumi, izvietojot bezmaksas politiskus raidījumus un atsakoties no apmaksātas politiskās reklāmas, varētu būt 113 500 lati par priekšvēlēšanu periodu. Turklāt bezmaksas politisko raidījumu iekļaušana pierastajā raidījumu grafikā pirms vēlēšanām varētu pazemināt Latvijas Radio kanālu reitingus, radot aptuveni 100 000 latu papildu zaudējumus uz reklāmas rēķina vēlēšanu gados.

Debates par abonentmaksu sabiedriskajiem medijiem uzliesmojušas jau agrāk, un tās pavadījuši dažkārt dramatiski paziņojumi. Jau 2000.gadā Saeimas debatēs izskanējis, ka būs jāslēdz toreizējā LTV 2.programma (tagad saukta LTV7), ja netiks ieviesta abonentmaksa.

Pērn novembrī telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs, kura raidorganizācija pati vēlas saņemt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem, teica, ka abonentmaksu ieviešana kā viens no variantiem sabiedrisko mediju finansēšanai būtu nepopulārs lēmums, kuru diez vai kāds gribēs pieņem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu