16.marta leģionāru piemiņas pasākumi ir jāskaidro Latvijas sabiedrībai un pasaulei, bet nav pamata šī datuma atzīmēšanu kritizēt. Latvijas iedzīvotāji, kuri 2.pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki, tā, komentējot sakāpināto gaisotni pirms 16.marta, intervijā LNT izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Viņš atgādināja vēstures faktus, ka jau 1950.gadā ASV Pārvietoto personu komisija secinājusi, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki, arī PSRS Augstākā padome 1955.gadā pieņēmusi lēmumu par viņu reabilitāciju. «Uzskatīt viņus par noziedzniekiem - tas ir ārpus saprāta robežām,» sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara leģionāru Latvijā ir vairs mazāk kā 500 un viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem. «Kur tur ir briesmas no viņiem? Tā ir tik negodīga spēle! Tas ir vēl lielāks absurds nekā referendums,» emocionāli teica Bērziņš.
Politiķis tieši neatbildēja uz vairākkārt uzdoto jautājumu, vai valstij leģionāru piemiņa 16.martā būtu jāgodā kaut kā īpašāk, vien sakot, ka «ignorēt nevajag neko». «Kāpēc noliegt to, kur cilvēki ir tik daudz dzīvības zaudējuši, ieguldījuši sevi ar domu par Latvijas nākotni? Neredzu pamatu, kāpēc to noliegt,» piebilda prezidents.
Viņš pauda nožēlu, ka, laikam ejot, atsevišķi cilvēki uz šo notikumu rēķina grib gūt sev politisko kapitālu. «Ne tikai šeit uz vietas. Ir pieteikušies [protestētāji] no daudzām valstīm, pat no tādām, kas atzina, ka šie cilvēki nav noziedznieki. Tāpēc man tas šķiet pilnīgi nepieņemams veids, kā pazemot Latviju un šos cilvēkus, kuru priekšā būtu galva jānoliec,» uzsvēra Bērziņš.
Prezidents arī aicināja 16.marta noliedzējus lasīt grāmatu «Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs». «Lai runātu par lietām, ir jāsaprot būtība,» viņš piebilda.
Viņš ir pārliecināts, ka visas iespējamās nekārtības šajā atceres dienā tiks novērstas. «Ir pilna pārliecība, ka mūsu spēka struktūrām ir pietiekama pieredze, ka [16.martā] tiks nodrošināta kārtība un saukti pie atbildības tie, kas rīkojas ārpus loģikas ietvariem,» teica prezidents.
Jau vēstīts, ka Rīgas domē (RD) pašlaik ir pieteikti jau astoņi pasākumi pretrunīgi vērtētajai Leģionāru piemiņas dienai 16.martā. Pasākumus pieteikuši gan «Daugavas vanagi», gan «Apvienība pret nacismu», biedrība «Autonomā darbība», «Gustava Celmiņa centrs» un Uldis Freimanis.
Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.
DP rīcībā ir informācija, ka 16.martā varētu ierasties 30 līdz 40 personu no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Krievijas, Vācijas. «Tur ir dažādi radikāļi, ekstrēmisti. Būs arī robežsardzei jāstrādā pastiprinātā režīmā,» norādīja Reiniks un piebilda, ka Drošības policija strādās pie tā sauktā melnā saraksta, atbilstoši kuram ārzemniekiem varētu liegt iebraukt Latvijā.