Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ izteikumos par latviešu leģionāriem nav ņēmis vērā diplomātijas pamattēzes un radījis saspīlētākas attiecības ar Krieviju, atzina politologs un Krievijas lietu pārzinātājs Kārlis Daukšts.
Bērziņš radījis saspīlētākas attiecības ar Krieviju (89)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidents nav ņēmis vērā diplomātijas pamattēzes
Turklāt prezidentam ar vēsturisku dokumentu skaidrošanu nevajadzētu nodarboties.
Prezidentam ir tiesības izteikt savu viedokli, un viņš ir prezidents, kurš atbild par saviem vārdiem, taču, pēc Daukšta domām, prezidents šoreiz nav ņēmis vērā diplomātijas pamattēzes.
«Par tik nopietniem vēstures jautājumiem viņam tomēr nevajadzētu ieiet dziļumā un skaidrot atsevišķus dokumentus, atsevišķus paziņojumus un dot tiem kaut kādu interpretāciju. Tas tomēr ir viņa padomnieku darbs, un tas tomēr ir cits darbs nekā prezidentam. Manuprāt, šajā gadījumā būtu ļoti uzmanīgi jāizvēlas savi paziņojumi saistībā ar šiem abiem ļoti sensitīvajiem datumiem Latvijas vēsturē [16.martu un 9.maiju],» norādīja Daukšts.
Radot nepareizu priekšstatu par Latvijas politiku
Daukšts vērtēja, ka prezidents arī nesenajā intervijā Pirmajam Baltijas kanālam krievu valodā bijis samērā neveikls un nepārliecinošs, un tas, viņaprāt, rada nepareizu priekšstatu par Latvijas politiku un izraisa daudzus jautājumus ārzemēs.
«Manuprāt, tas nebija īstais mirklis un variants, kad to darīt, ņemot vērā [Krievijas prezidenta] priekšvēlēšanu retoriku un masu sakarsētību patlaban ar dažādiem jautājumiem Krievijā, ar dažādiem jautājumiem, kas saistās ar referendumu,» klāstīja Daukšts un piebilda, ka šie jautājumi var atgriezties atpakaļ ne sevišķi labvēlīgās notīs.
Politologs domā, ka Bērziņa izteikumi jau ir radījuši saspīlētākas Krievijas un Latvijas attiecības.
«Jau pašlaik tas parāda, ka attiecības kļūst tādas saspīlētākas, ja jau Krievijas Ārlietu ministrija reaģējusi uz viņa izteicieniem. Vai to vajadzēja uzkurināt ar šiem paziņojumiem tagad pirms visiem šiem notikumiem, kuros vēl interpretācijas būs daudz un dažādas? Es domāju, ka vajadzēja atturēties no iejaukšanās šādās situācijās,» uzsvēra Daukšts.
Prezidents ir emocionāls
Viņam gan nav skaidrs, kāpēc prezidents ar šādiem izteicieniem nācis klajā pirms jutīgā 16.marta, taču nav noliedzams fakts, ka prezidents regulāri savās runās un intervijās ir emocionāls.
«Man tas nav skaidrs. Es atturēšos no komentāriem. Vai nu bijis emocionāls aizskārums, vai arī prezidents iepazinies ar kādiem emocionāliem dokumentiem. Viņš gan vienlaicīgi ir atturīgs un nopietns, bet mēs nevaram neredzēt, ka emocijas ir ļoti spēcīgs stimuls viņa runām un darbībām,» pastāstīja Daukšts.
Pēc viņa domām, Bērziņam uz žurnālistu jautājumu par leģionāriem vajadzēja atbildēt daudz diplomātiskāk, proti, ka šis jautājums vēsturiski ir atrisināts un pārējo lai tad tulkojot neatkarīgie eksperti un vēsturnieki. Tiklīdz prezidents, kurš nav eksperts, sāk dot novērtējumu kaut kādiem vēsturiskiem dokumentiem vai vēsturiskajiem juridiskajiem secinājumiem, tas viņam rada pretjautājumus.
«Viņš nav eksperts, un viņam tas nebūtu jādara, diplomātiski izvairīties no šā jautājuma vajadzēja ar daudz atturīgāku toni un viedokli. Es domāju, ka Latvijā viņš ir atrisināts. Jā tas [kā šo jautājumu traktē] ir ekspertu un vēsturnieku ziņā.
Neiedziļināties šo dokumentu citēšanā, jo mēs redzam, cik veikli tā pati Krievijas Ārlietu ministrija atspēra atpakaļ 1955.gada PSRS Augstākās padomes tekstu.
Viss. Un jūs neko vairāk nevarat darīt, jums jākomentē tālāk, kas gan nav prezidenta uzdevums analizēt šo dokumentu,» pavēstīja Daukšts.
Uz jautājumu, vai Bērziņam 9.maijā nevajadzētu paziņot, ka padomju armijas karavīri arī nav noziedznieki, līdzīgi kā leģionāru gadījumā, Daukšts atbildēja: «Galu galā uzvaru karā iznesa krievu tauta, kuru pēc tam pavedināja Staļina politika, un, ja to pavērstu tā, ka mēs piekrītam, ka krievu tauta ir ieguldījusi milzīgus upurus cīņā pret fašismu sabiedroto vienotajā frontē, tad, protams, tas tiktu uztverts pozitīvi. Bet tas ir jāizdara nevis 9.maijā, bet 8.maijā, kad ir oficiāla šī diena. Mēs taču nevaram noliegt, ka krievu tauta cieta pamatīgus zaudējumus šajā karā un tas ir viņu ieguldījums pret fašismu. Tas nebūtu negatīvi, ja šāda atziņa tiktu izteikta.»
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš 28.februārī LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja, ka 16.marta leģionāru piemiņas pasākumi ir jāizskaidro Latvijas sabiedrībai un pasaulei, bet nav pamata šā datuma atzīmēšanu kritizēt.
Pēc pāris dienām par Bērziņa izteikumiem sekoja Krievijas Ārlietu ministrijas nosodījums.