Skolēnam nedēļā pusdienās jāiztiek ar vienu niecīgu siera šķēlīti vai ēdamkaroti biezpiena. Piecu dienu laikā bērnam pusdienās jāizdzer viena piena glāze. Tās ir tikai dažas no absurdajām prasībām, kas ietvertas nule apstiprinātajos noteikumos par bērnu ēdināšanu skolās. Savukārt Veselības ministrijā skaidro, ka augstākas prasības sadārdzinātu skolēnu ēdināšanu un mazāk bērnu varētu atļauties pusdienot skolās.
Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija intervijā portālam TVNET kritizēja vairākus noteikumu punktus un mudināja jau drīzumā ķerties klāt to labošanai.
Skolēniem paredzētais daudzums ir nepietiekams
Vispirms Latvijas Ārstu biedrības pārstāve vērsa uzmanību uz noteikumos paredzēto skolēnu pusdienu sastāvdaļu minimālo apjomu.
Piemēram, pamatskolu, vidusskolu un arodskolu audzēkņu kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu (!) jāiekļauj vismaz 200 grami liesas gaļas vai zivs, 450 grami kartupeļu un 250 grami piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu.
Tāpat bērniem pusdienās nedēļas laikā jāsaņem arī vismaz 50 grami biezpiena vai siera, kā arī 500 grami dārzeņu un augļu. Lai iegūtu vienai dienai paredzēto daudzumu, nedēļas normu dala ar pieci.
Dietoloģe uzsver, ka ar šādu produktu apjomu pusdienās skolēniem nepieciešamās uzturvielas nav iespējams saņemt. Ja ēdinātāji ievēro šo daudzumu, skolēni ik dienas saņemtu tikai 10 gramus biezpiena (tā ir viena karote vērtīgā un piena olbaltumvielām bagātā produkta) vai siera (tā nav pat šķēlīte).
Skolēniem atvēlētais piena vai skābpiena produktu daudzums ir viena glāze nedēļā!
Meija to uzskata par smieklīgu daudzumu un uzsvēra, ka bērniem pienu vajadzētu lietot daudz vairāk, jo tajā ir augošam organismam tik nepieciešamās olbaltumvielas, kalcijs, fosfors un citas vērtīgas vielas.
«Bērniem jāsaņem trīs piena produktu porcijas dienā,» viņa atgādināja ieteicamās normas un norādīja, ka šo daudzumu bērni nedrīkst notiesāt tikai vakariņu laikā, kas bieži vien ir viņu vienīgā ēdienreize mājās. Lai apēstais labi uzsūktos, tam jābūt sadalītam visas dienas gaitā.
«Tā ir ņirgāšanās, nezinu, vai kāds kaut kur dod vēl mazāk,» viņa pauda vērtējumu par dažām jaunajām minimālajām normām un akcentēja, ka uztura speciālisti un citi ārsti par bērniem vajadzīgo uzturvielu daudzumu noteikumu izstrādātājiem atgādināja vairākkārt.(Speciālistu ieteikumus, lūdzu, skatīt pie raksta resursiem.) Taču atbildīgie Veselības ministrijas
ierēdņi aizbildinājās ar ražotāju un pārtikas gatavotāju spiedienu,
finansējuma nepietiekamību, un mediķu ieteikumus ņēma vērā tikai daļēji.
Apdala arī internātskolu audzēkņus
Uzturzinātnes speciālistu biedrības pārstāvi neapmierina arī internātskolu audzēkņiem paredzētie minimālās pārtikas apjomi, it sevišķi piena produktu un dārzeņu.
Viņa akcentēja, ka šie bērni bieži vien internātskolās pavada lielāko daļu sava laika un mājās dodas salīdzinoši reti. Pat ja viņi brauc pie vecākiem, bieži vien tur nesaņem pilnvērtīgu uzturu, jo tās ir sociāli nelabvēlīgas ģimenes.
Tādējādi šie skolēni ir gandrīz pilnībā atkarīgi no valsts un tās nodrošinātās pārtikas, turklāt tiek ēdināti par nodokļu maksātāju naudu.
Bērndārzniekus atļauj ēdināt ar desām
Meija vērtēja, ka bērnudārzu audzēkņiem paredzētās jaunās pārtikas normas ir puslīdz pieņemamas, taču viņu neapmierina tas, ka mazos bērnus joprojām būs atļauts ēdināt ar desām. Kaut arī tām būs jābūt kvalitatīvākām, tomēr nav saprotams,
kāpēc ieteikts bērnus barot ar desām, kuru cena ir virs 6 latiem kilogramā, nevis ar gaļu, kas maksā daudz lētāk.
Gaļas uzturvērtība ir lielāka, turklāt tā maksā mazāk nekā labas kvalitātes desas.
Varētu būt liesāks ēdiens
Vēl kāda savdabība – noteikumos bērniem paredzētais kaloriju daudzums ir diezgan liels, atsevišķās vecuma grupās tas varētu būt mazāks.
«Ēdiena kaloritāte ir augsta, bet produktu daudzums, kas nodrošina ar vērtīgām uzturvielām, piemēram, olbaltumvielām, kalciju, fosforu, vitamīniem, ir nepietiekams. Kādā veidā nodrošināt lielo kaloriju daudzumu? Sabiedriskajā ēdināšanā tas parasti notiek ar lētiem taukiem.»
Ārsti mudinājuši samazināt daļai bērnu paredzētā ēdiena kaloriju daudzumu, kas «velkas līdzi» no padomju laikiem, kad bija citas uztura rekomendācijas un ēšanas paradumi, taču ierēdņi neesot ieklausījušies šajos mediķu ieteikumos.
Atļauj bērnus ēdināt ar kečupu un majonēzi
Runājot par noteikumos ierakstīto, ka skolēnu ēdiena piedevās nedrīkstēs izmantot kečupu, tomātu mērci un majonēzi, bet šos produktus joprojām varēs lietot maltīšu pagatavošanā, Meija norādīja, ka šīs mērces pašas par sevi nav sliktas. Runa ir par to kvalitāti.
Arī tomātu mērcēm un majonēzēm jābūt kvalitatīvām.
Ir arī pozitīvas izmaiņas
Vienlaikus viņa atzina, ka noteikumi paredz arī daudz pozitīvi vērtējamu izmaiņu, piemēram, samazinātu sāls un cukura daudzumu bērnu ēdienkartē. Tāpat skolēnu maltītes nedrīkstēs saturēt daļēji hidrogenētos taukus, ģenētiski modificētas izejvielas, garšas pastiprinātājus, krāsvielas - pēdējie divi aizliegumi gan ierakstīti tikai pie desām. Taču tajā pašā laikā
bērnu pārtikā varēs izmantot konservantus.
Konservanti ir ierakstīti arī pie desām. Tas nozīmē, ka varēs dot bērniem desas ar nitrātiem, nitrītiem).
Noteikumi ir jāmaina
Lai arī jaunās prasības šonedēļ ir apstiprinātas un paredzēts, ka jau šovasar tās stāsies spēkā, Meija uzskata, ka tās ir jāmaina. Viņa uzskata - ja bērnu ēdienkarti izveido pēc noteikumos paredzētajām prasībām, tā nav optimāla un tādējādi netiek sasniegts noteikumu mērķis - nodrošināt veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu.
Ne viss visur bija slikti
Ārsti ir nemierā ar to, ka ierēdņi jaunos noteikumus pasniedz kā pietiekami (viņi saka – kompromiss) labus un tā, it kā tie būtu izstrādāti tikai skolēnu interesēs.
Patlaban daudzviet izglītības iestādēs bērnus ēdina krietni labāk, nekā jaunajos noteikumos paredzēts. «Ne visur viss bija slikti.» Izmaiņas dod iespēju bērnus ēdināt krietni sliktāk, nekā to līdz šim īstenoja daļa skolu un bērnudārzu.
«Gribu arī uzsvērt, ka kopumā ir ļoti pozitīvi, ka šī problēma ir aktualizēta, jo iepriekš nebija vispār konkrētu norādījumu, cik un kādi produkti jādod izglītības iestādēs.»
Veselības ministrija kā galveno argumentu min cenu
Savukārt Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume portālam TVNET skaidroja, ka noteikumu izstrādē piedalījās arī izglītības iestāžu ēdinātāji, kuri norādīja - vēl vairāk palielinot prasības, pieaugtu maltītes cena.
Ja par pusdienu porciju bērniem būtu jāmaksā dārgāk, saruktu to skolēnu skaits, kuri pusdieno izglītības iestādē. Kaut cik sabalansēta uztura vietā viņi varētu izvēlēties lētākās bulciņas vai citus neveselīgākus izstrādājumus ārpus skolas vai arī vispār neēst pusdienas. «Dārgās, bet ideālās pusdienas ēstu ļoti maz skolēnu.»
Jau patlaban 10-15% bērnu nepusdieno skolās, jo viņu vecāki nevar atļauties par to samaksāt.
Labāk lai normas ir zemākas, bet pusdienas var atļauties vairāk bērnu.
«Mēs saprotam uztura speciālistu vēlmi izveidot sabalansētu skolēnu ēdienkarti, bet, kamēr par pusdienām maksā vecāki, mums jāņem vērā to cena.»
Turklāt noteikumos aprakstītas minimālās normas, ko katra skola iespēju robežās var palielināt.
Iesaka izmantot piena programmu
Jautāta, vai tiešām viena piena glāze nedēļā uzskatāma par normu, ministrijas pārstāve argumentēja, ka daudz skolu piedalās piena programmā, kuras ietvaros katrs bērns dienā saņem piena glāzi. Uz iebildi, ka ne jau visas skolas piedalās šajā programmā, viņa norādīja, ka jaunās normas arī varētu uzskatīt par pamudinājumu šai programmā iesaistīties.
Runājot par mediķu aizrādījumu, ka skolēniem paredzēti tikai 10 grami biezpiena vai siera dienā, Straume sacīja, ka noteikumu izstrādātāji nav rēķinājuši katrai dienai, bet gan vienai nedēļai paredzēto šo produktu daudzumu.
Parasti cilvēki katrās pusdienās neliekot uz šķīvja vienu mazu gabaliņu vai piciņu biezpiena, bet gan ēd šos produktus reizi nedēļā, piemēram, biezpiena plācenīšos vai ar sieru pārkaisot makaronus. 50 grami esot pietiekams minimālais daudzums vienai nedēļai. Tāpat Straume norādīja, ka
pusdienas skolā nav bērnu vienīgā ēdienreize.
Mājās viņi parasti ēd brokastis un vakariņas. Tādējādi pusdienās viņiem jāsaņem tikai daļa no dienā paredzētā pārtikas daudzuma.
