Ko Latvijā finansē Putina fonds «Russkij Mir»? (605)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānuzņēmums no video

Lai visā pasaulē popularizētu krievu kultūru, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu izveidot fondu «Russkij Mir». Pie fonda naudas tikuši Nils Ušakovs, Tatjana Ždanoka un viens no krievu valodas referenduma organizatoriem Aleksejs Gapaņenko. Kādēļ Putina fonds «Russkij Mir» neatklāj savas aktivitātes Latvijā un visā Baltijā?

«Mūsu skoliņa strādā jau 19.sezonu,» šo frāzi mūsu tikšanās laikā Jakovs Pliners atkārto reizes četras. Bijušais Saeimas deputāts no PCTVL ir acīmredzami uztraucies. Viņš aicina iekšā paša vadītajā krievu vispārizglītojošajā privātskolā «Evrika». Tā atrodas izbijušā padomju laiku bērnudārza ēkā Imantas deviņstāvu māju iekšpagalmā.

Putina paspārnē nodibināts Krievijas fonds «Russkij Mir» finansē krievu privātskolas mācību līdzekļus

Fonds «Russkij Mir»

Jakovs Pliners
Jakovs Pliners Foto: LETA

Plinera nelielajā, piepīpētajā kabinetā pie sienas izkārtotas fotogrāfijas. «Es un slaveni cilvēki,» viņš norāda uz bildēm, kur ir kopā ar bijušajiem Latvijas prezidentiem un slavenu aktrisi. Uz galda izkārtotas vairākas spīdīgos vākos iesietas grāmatas. Tās arī ir mūsu tikšanās iemesls. Grāmatas piedāvā Latvijas krievu skolu skolotājiem metodiskos ieteikumus un izdotas par Krievijas fonda «Russkij Mir» naudu. Tas ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina paspārnē 2007.gadā nodibināts

fonds krievu kultūras un valodas izplatīšanai ārzemēs.

Kultūras fonda vadībā gan ir maz cilvēku, kam ir saikne ar kultūru.

Fonda dibinātājs Vjačelsavs Ņikonovs

Vjačelsavs Ņikonovs
Vjačelsavs Ņikonovs Foto: ITAR-TASS/Scanpix
2008.gadā Lavrovs paziņoja: lai Maskava panāktu lielāku ietekmi ārvalstīs, rupjas varas vietā tai jāizmanto kultūra un sabiedriskās attiecības jeb tā sauktā «maigā vara». Šī tēze sakrīt ar «Russkij Mir» mērķiem.

Latvijas politiķa Plinera vadītais fonds «Vecāki bērniem» no «Russkij Mir» saņēmis vairāk nekā 50 000 eiro. Savukārt Plinera grāmatu līdzautors, partijas biedrs un bijušais Saeimas deputāts Valērijs Buhvalovs saviem projektiem no «Russkij Mir» dabūjis vēl 12 000 eiro.

Par šo naudu Buhvalova vadītā Jelgavas krievu kultūras biedrība «Veče» pirms diviem gadiem izveidoja mācību materiālus par Lielo Tēvijas karu. Lai saglabātu krievu jauniešos nacionālo identitāti.

«Nacionālas identitātes saglabāšana likumā ir noteikta, bet resursi tam netiek iedalīti,» pelnu traukā nospiežot kārtējo cigareti, robus Latvijas izglītības sistēmā skaidro Jakovs Pliners. Fakts, ka viņš smēķē skolā, vīrieti ar izteiksmīgajām dzimumzīmēm uz vaigiem acīmredzami nemulsina.

Pedagoģijas doktoru Plinera un Buhvalova projekti ir tikai daži no zināmajiem «Russkij Mir» finansētajiem projektiem. Fonds lepojas ar savu caurskatāmo struktūru. Atšķirībā no līdzīgām Krievijas organizācijām, kur naudas dalīšanā svarīga pazīšanās, «Russkij Mir» ikviens var iesniegt savu projektu un to izvērtē valsts varai pietuvināta žūrija. Pirmajiem diviem darbības gadiem Krievijas valdība fondam iedeva aptuveni 26 miljonus eiro.

Vairāk nekā 20 Latvijas organizācijas pēdējos četros gados saņēmušas naudu no «Russkij Mir»


Taču caurspīdība šeit arī beidzas. Fonds tikai daļēji publisko, kam devis naudu, bet noslēgtie līgumi ir konfidenciāli.

Šāda prasība ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu, kas pieprasa nevalstiskajām organizācijām (NVO) norādīt ziedotāju vārdus. Vairākus mēnešus garā izmeklēšanā Re:Baltica noskaidroja vairāk nekā 20 Latvijas organizācijas, kas pēdējos četros gados saņēmušas naudu no «Russkij Mir». Tikai viena no tām savā gada pārskatā bija norādījusi naudu no Krievijas.

Pēc Re:Baltica aprēķiniem, «Russkij Mir» apstiprināto grantu kopējā summa kopš 2008.gada Latvijā pārsniedz 170 000 eiro. Par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību un klusē par Baltijas okupāciju.

Pie naudas tikuši Pliners, Buhvalovs, Ždanoka, Ušakovs un Gapoņenko

Lai arī «Russkij Mir» sevi pozicionē kā kultūras organizāciju, naudas saņēmēju vidū ir Latvijā zināmi krievu politiķi un sabiedriskie darbinieki.

Pie naudas tikušas organizācijas, kuru biedri ir jau minētie Pliners un Buhvalovs, viņu partijas biedre un PCTVL līdere Tatjana Ždanoka, Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs. Arī krievu valodas referenduma iniciators Aleksandrs Gapoņenko.

Foto: Ekrānuzņēmums no video

Turpmāk lasiet par fonda līdzekļu saņēmējiem un kur tērēta fonda «Russkij Mir» nauda.

Komentāri (605)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu