No padomju varas represijām 1940./1941. gadā cietušo kopskaitā 22% bija krievu tautības Latvijas iedzīvotāji, šodien apaļā galda sarunā par tēmu «Latvijas krievi - 20. gadsimta 40.-50. gadu represiju upuri» sacīja Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece vēstures doktore Rudīte Vīksne.
Savukārt vēstures doktore Tatjana Feigmane uzsvēra, ka padomju vara nešķiroja iedzīvotājus pēc tautībām, un represijās vienlīdz cieta gan latvieši, gan, krievi, gan baltkrievi, gan poļi, gan ebreji. 1940.-1941. gada represijās cieta ļoti daudz Latgalē dzīvojošo krievu, kur viņu īpatsvars bija lielāks nekā citviet Latvijā, kā arī pilsētu iedzīvotāji.
Feigmane norādīja, ka padomju vara represēt Latvijas iedzīvotājus sāka jau 1940.gada jūnija sākumā, kad tās karaspēks vēl nebija ienācis Latvijā. Čekistu rīcībā bija plaša informācija par Latvijas krievu organizācijām, galvenās organizācijas atradās Čehijā, Vācijā, Francijā. Daudzas lietas tika falsificētas.
Krievu tautības represētos iedala trīs grupās
Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks vēstures doktors Dzintars Ērglis stāstīja, ka galvenokārt krievu tautības represētos var iedalīt trijās grupās. Viena no tām bija robežpārkāpēji. Pierobežā dzīvojošie cilvēki bieži vien valsts pierobežā apmaldījās un pavisam neapzināti šķērsoja robežu, citi devās ciemos pie saviem tuviniekiem vai labākas dzīves meklējumos uz Padomju Savienību.
Otra lielākā arestēto grupa bija tie cilvēki, kuri pārstāvēja iepriekšējās varas pārstāvjus - Saeimas deputātus, valdības locekļus, ierēdņus, policijas un tiesu darbiniekus, aizsargus, robežsargus savukārt skaitliski vislielākā represēto grupa bija tie cilvēki, kuri darbojās dažādās krievu organizācijās, kuriem bija sakari ar ārzemēm, piemēram, Krievu zemnieku apvienības biedri, kuri darbojās Jaunlatgales apriņķī un savulaik bija izplatījuši padomju režīmam nepieņemamu literatūru.
Visas okupācijas varas iestāžu arestēto lietas skatīja Sarkanās armijas Kara tribunāla struktūras.
Nebija pasargāti no represijām
Vēsturniece minēja, ka arestēti tika ievērojami krievu kultūras darbinieki, uzņēmēji, piemēram, Kuzņecova porcelāna fabrikas īpašnieki un vadības pārstāvji. Vīksne norādīja, ka represiju galvenais mērķis bija pavērt ceļu padomju režīma īstenošanai Latvijas teritorijā, tādēļ visi tie cilvēki, kuri potenciāli varētu šim procesam traucēt, tika arestēti, notiesāti ar nāvessodu vai vēl pirms sprieduma pasludināšanas izsūtīti uz Krievijas attālākajiem nostūriem, kur daudzi no viņiem aizgāja bojā vēl pirms sprieduma nolasīšanas.
Tiek lēsts, ka 1940.-1941. gadā tika represēti apmēram 40 000 cilvēku.
Kā ziņots, apaļā galda saruna par tēmu «Latvijas krievi - 20. gadsimta 40.-50. gadu represiju upuri» rīkoja Latvijas Vecticībnieku biedrība, Nacionālo un reliģisko kultūru pētniecības centrs, Dvinskas kultūras biedrība un Rīgas dome.
