Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) piektdien izteica aizrādījumu tautas kalpam Andrejam Elksniņam (SC) par viņa izteikumiem komisijas sēdes laikā un atgādināja, ka viņai ir tiesības deputātu izraidīt no sēdes. Minētais deputāts Elksniņš ir plašākai sabiedrībai zināms pēc tam, kad aktīvi iestājās pret grozījumi Kriminālprocesa likumā par pirmstiesas apcietinājuma termiņu palielināšanu dzimumnoziedzniekiem kopā ar kolēģiem no SC un ZZS *.
Vispirms Elksniņš uzdeva vairākus jautājumus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja vietniekam Kārlim Kamradzim, tostarp arī par to, cik izmaksās referenduma iniciatoru iesniegto parakstu pārbaudīšana, ja tiks pieņemti pašlaik veidotie grozījumi likumā un ja CVK nāksies apkalpot desmit parakstu pārbaudīšanas gadā.
Uz to reaģēja deputāts Andrejs Judins (V), norādot, ka Elksniņa izteiktais minējums par desmit iespējamajām iniciatīvām, kurām gada laikā tiktu iegūts vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts, liecina par to, ka opozīcijas pārstāvis saprot, ka koalīcijas virzītie grozījumi neierobežos tautas iespējas rīkot referendumus. Savukārt Elksniņš pārmeta, ka Judins nodarbojas ar sofistiku, atsaucoties uz runas mākslas zināšanām, kuras ieguvis studiju pirmajā kursā.
Čepāne aicināja Elksniņu cienīt kolēģus un neuzvesties kā advokātam tiesā, kurš cenšas kādu iedzīt stūrī, uzdodot vairākus jautājumus. Viņam esot jāatceras par savu deputāta statusu. Deputāts norādīja, ka Čepāne nav viņa pasniedzēja un ka viņš nav viņas students, lai deputāte viņu šādi mācītu.
Vēlāk Elksniņš kāda jautājuma kontekstā apsūdzēja koalīcijas pārstāvjus alkatībā. Pēc šādas apsūdzības uzklausīšanas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) aicināja viņam izteikt aizrādījumu - komisijas priekšsēdētāja atbalstīja šo ideju un izteica aizrādījumu Elksniņam.
Čepāne vēlāk aicināja atgriezties pie normālas savstarpējas komunikācijas, atzīstot, ka ikvienam un arī viņai pašai dažkārt būtu jāpaskatās uz sevi no malas.
Kā ziņots, komisija šodien turpināja darbu pie rosinātajiem grozījumiem referenduma iniciēšanas procesā.
Juridiskās komisijas 27.martā atbalstītais priekšlikums grozījumiem likumam «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
