Lai visā pasaulē popularizētu krievu kultūru, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu izveidot fondu «Russkij Mir». Pie fonda naudas tikuši Nils Ušakovs, Tatjana Ždanoka un viens no krievu valodas referenduma organizatoriem Aleksejs Gapaņenko. Kādēļ Putina fonds «Russkij Mir» neatklāj savas aktivitātes Latvijā un visā Baltijā?
«Kas tas par jautājumu? Jūs atnācāt runāt par «Russkij Mir»,» cieti nosaka Tatjana Ždanoka. «Par PCTVL mēs šoreiz nerunāsim.» Tēja krūzītēs paliek neizdzerta. Ždanoku gaida jau cits apmeklētājs. Ir sestdienas pēcpusdiena, un eiroparlamentāriete Rīgā ieradusies tikai uz brīvdienām.
Īsais kurss PCTVL vēsturē ir Ždanokas atbilde uz jautājumu, kā nākas, ka viņas partijas biedrs Zaicevs Daugavpilī ar Gapoņenko atbalstu aicina cilvēkus parakstīties par nākamo referendumu. Ždanoka samiedz acis un tonī «kā-to-var-nesaprast», skaidro: viņai neesot nekas pretī, ka partijas biedri iesaistījušies nevalstiskās organizācijās, kuru mērķi sakrīt ar PCTVL mērķiem. Un viņa priecājoties, ka Gapoņenko atbalstot viņu iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu.
Ždanokas iniciatīva par jauna referenduma ierosināšanu aprakstīta arī fonda «Russkij Mir» janvāra žurnālā. Tas ir ikmēneša izdevums. Rakstā «Padodiet referendumu!» eiroparlamentāriete Ždanoka stāsta:
krievu situāciju Latvijā var uzlabot vienīgi, ja «mēs nodemonstrēsim spēku, kā to darījām 2003.-2004.gadā», protestējot pret krievu skolu reformu.
Ždanoka aicina parakstīties par PCTVL iniciatīvu sarīkot referendumu, lai Latvijas pilsonības likumā likvidētu jēdzienu «nepilsonis». Dzīvē tas nozīmētu automātisku pilsonības piešķiršanu. Kad tas būs izdarīts, varēšot atkārtoti lemt par krievu valodu kā valsts valodu un tad jau šajā referendumā būs daudz vairāk balsstiesīgo, - žurnālam stāsta Ždanoka.
Krievijā un jo sevišķi fonda «Russkij Mir» aktivitātēs Ždanoka ir iecienīta un bieža viešņa. Vēl 2009.gadā Maskavā, Pasaules tautiešu kongresā viņa sēdēja goda vietā pie prezidija galda un klausījās Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un premjerministra Vladimira Putina uzrunas.
Ždanokas kaimiņš pie galda bija Krievijas Drošības padomes sekretārs (bijušais Krievijas Federālā drošības biroja vadītājs) Nikolajs Patruševs.
Ždanoka regulāri piedalās arī ikgadējās «Russkij Mir» asamblejās. Kad 2009.gadā Rīgā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā atklāja oficiālo «Russkij Mir» pārstāvniecību, Ždanoka kopā ar akadēmijas īpašniekiem un Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu pārgrieza sarkano atklāšanas lenti.
Šobrīd Latvijā ir divi oficiālie fonda «Russkij Mir» centri – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Daugavpils Universitātē. Katru gadu centri saņem 18 000 eiro finansējumu, grāmatas un biroja aprīkojumu, plus grantus atsevišķiem projektiem. Piemēram, Baltijas Starptautiskā akadēmija par «Russkij Mir» naudu piedāvā bezmaksas krievu valodas apmācību. Sākotnēji fonds gribējis atvērt pārstāvniecību Latvijas Universitātē, bet saņēmis atteikumu. Izskatās, ka tagad «Russkij Mir» lēnām virzās arī skolu virzienā. Šogad februārī «Krievu valodas kabinetu» atklāja Valmieras Valsts ģimnāzijā.
Skolas direktors Jānis Zemļickis stāsta, ka skola ir atvērta dažādām aktivitātēm, tai skaitā krievu kultūras popularizēšanai. Šogad fonds viņiem piešķīris vairāk nekā 400 grāmatu krievu valodā un apsolījis nākamajā gadā nopirkt arī projektoru.
Runājot ar «Russkij Mir» naudas saņēmējiem, nekas cits neatliek, kā paļauties uz viņu minētajām summām. Vairākus mēnešus, sūtot vēstules, e-pastus un zvanot uz fonda pārstāvniecību Maskavā ar lūgumu nosaukt Baltijas valstu organizācijas, kas saņēmušas grantus, atbildes tā arī nebija. Šajā pētījumā minētās organizācijas tika atlasītas no «Russkij Mir» mājas lapā publicētajām ziņām, gada pārskatiem un grantu pieteicēju sarakstiem.
Kontroles nav arī no Latvijas puses.
Latvijā gada pārskati firmām un NVO jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). VID skaidro, ka veic pārbaudes par nodokļu nomaksu saskaņā ar riska analīzes rezultātiem un noteiktajām prioritātēm. Re:Baltica pētījums rāda, ka NVO finanšu pārbaudes nav bijušas VID prioritāšu sarakstā. Pēdējos gados to varētu skaidrot ar ekonomisko krīzi, kad VID pastiprināti strādāja pie nodokļu iekasēšanas no uzņēmējiem. Kontroles iespējas vājina arī fakts, ka gada pārskatos iespējams iekļaut pozīciju «anonīmie ziedotāji». Gadījumiem, kad naudas devēji nav zināmi.
Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas likumdošana tomēr ir stingrākā
Lietuvā NVO vispār nevienai valsts iestādei nav jāiesniedz gada pārskati, toties ir jāsniedz informācija, ja to pieprasa biedri vai prese. Re:Baltica žurnāliste Lietuvā lūdza informāciju vairākiem desmitiem NVO, bet atbildes saņēma tikai no dažām.
Igaunijā gada pārskati ir jāiesniedz VID, bet nav jānorāda ziedotāju vārdi. Līdzīgi kā firmu ienākumi, arī NVO finansējums tiek uzskatīts par komercnoslēpumu. Līdz ar to NVO ir ļoti ērts rīks, lai iepludinātu naudu valstu iekšpolitikā.
Ždanoka stāsta, ka
ar viņu saistītās organizācijas no «Russkij Mir» saņēmušas aptuveni 30 000 eiro dažādu aktivitāšu rīkošanai.
To galvenais uzdevums bija apvienot krievus Eiropā un mēģinājums panākt krievu valodai oficiālu statusu Eiropas Savienībā. Lai piesaistītu šīm iniciatīvām jaunas asinis, 2010.gadā Rīgā reģistrēta Eiropas Krievvalodīgās jaunatnes alianse. Lursoft datu bāze rāda, ka tās vadībā ir pārstāvji no visām Baltijas valstīm. Zināmākais ir Mihails Kolvarts no Igaunijas.
Viņš ir pašreizējais Tallinas vicemērs un viens no vadošajiem krievvalodīgo līderiem, kas agresīvi iestājas pret notiekošo krievu skolu reformu Igaunijā.
Taču kopumā izskatās, ka Ždanokas centieni panākt krievu valodai īpašu statusu Eiropas mērogā līdz šim nav devuši lielu rezultātu. Izskatās, ka Gapoņenko varētu būt taisnība: Ždanokas laiks ir beidzies.
