Lai visā pasaulē popularizētu krievu kultūru, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu izveidot fondu «Russkij Mir». Pie fonda naudas tikuši Nils Ušakovs, Tatjana Ždanoka un viens no krievu valodas referenduma organizatoriem Aleksandrs Gapoņenko. Šoreiz, turpinot pētījumu par krievu naudu Latvijā, vairāk par Gapoņenko un referendumu.
Kas kopīgs Gapoņenko un Šķēlem
«PCTVL ir miruši. Viņi vairs nav dzīvi un nekad neatjaunosies,» salīcis pār krūzi vienā no Rīgas kafijotavām, Aleksandrs Gapoņenko analizē krievu politisko virtuvi Latvijā. Krievu vidē viņš ir pazīstams ekonomists un polittehnologs, kamēr latviešu mediji viņu pirmo reizi «ieraudzīja» krievu valodas referenduma laikā.
Piecdesmit astoņus gadus vecais Gapoņenko vizuāli atgādina nu jau pabalējušo latviešu oligarhu Andri Šķēli. Līdzīgas miesasbūves, nīgru sejas izteiksmi, tiešs. Gapoņenko sevi pozicionē kā akadēmiķi, kura bizness ir nevalstiska organizācija «Eiropas pētījumu institūts».
Fonds «Russkij Mir» Gapoņenko vadītajam «Eiropas pētījumu institūtam» 2008.gadā piešķīra naudu grāmatai «Baltijas krievi: vēsture kultūras pieminekļos».
Grāmatu izdeva 2010.gadā, un tās līdzfinansētājs bija arī no Maskavas valdības.
Cik daudz naudas iedeva «Russkij Mir», Gapoņenko negrib teikt. «Līgums ir konfidenciāls. Pienācīga summa.»
Ziedojums no ārvalstīm neparādās arī «Eiropas pētījumu institūta» gada pārskatos 2008.-2010.gadam, liecina «Lursoft» dati. Lai gan likums to prasa. Kādēļ tā, Gapoņenko nemāk teikt, bet katru reizi sauc citu iestādi, kas esot pārbaudījusi viņa finanses. Vienu no pārbaudēm divas dienas veicis Finanšu ministrijas pakļautībā esošs departaments, kas atbild par NVO. (Finanšu ministrija Re:Baltica noliedza, ka viņu darbiniekiem būtu pilnvaras pārbaudīt NVO.)
Maz ticams, ka sabiedrība uzzinās, cik izmaksāja Gapoņenko pēdējā grāmata: «Krievu diskriminācija Baltijā: iemesli, formas un pārvarēšanas iespējas». Gada sākumā viņš to prezentēja Maskavā un Rīgā.
Grāmatas izdošanu apmaksājis Krievijas valdības atbalstītais Maskavas cilvēktiesību birojs.
«Dzimtā valoda»
«Mēs šo struktūru nodibinājām ar galveno mērķi (..) - cīnīties par krievu iedzīvotāju tiesībām, bet galvenā doma bija referendums,» stāsta Vladimirs Lindermans. (Saruna notiek vēl pirms referenduma.) Savos piecdesmit četros gados Lindermans izskatās jauneklīgs, pat harismātisks. Īsts revolucionārs. Sēdējis cietumos par pretvalstiskām darbībām gan Maskavā, gan Latvijā.
Lindermans stāsta, ka Gapoņenko «Dzimtajai valodai» pievienojies kā «krievu inteliģences pārstāvis».
Gapoņenko ir viens no referenduma patiesajiem iniciatoriem. Lindermans - izkārtne
Ap organizāciju izveidojies vēl apmēram 20 cilvēku atbalstītāju loks. Kas viņiem ziedoja ap 20 000 latu, lai apmaksātu notāru pirmajiem 10 000 parakstiem referenduma ierosināšanai, Lindermans izvairās teikt. Daļu finansējuma avotu viņš nezinot, jo popularitātes vilnī kampaņa sākusi dzīvot savu dzīvi un to bez saskaņošanas sāka atbalstīt arī citas organizācijas. Latvijas drošības dienesti atzinuši, ka tieši tādēļ grūti noteikt referenduma patiesās izmaksas.
Jau pēc referenduma Drošības policija paziņoja, ka tieši Gapoņenko ir viens no tā patiesajiem iniciatoriem.
Lindermans un Osipovs - vairāk izkārtnes. Politiskajās aizkulisēs nostiprinājusies versija, ka aiz referenduma idejas patiesībā stāv Gapoņenko un Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs.
«Tam nav nekādas nozīmes,» atbild Gapoņenko, jautāts, kam radās šī ideja. «Tā lidoja gaisā – lidoja un lidoja, un sāka realizēties konkrētās rīcībās.»
Gapoņenko mērķtiecīgi draudzējas ar visiem
Pat ja arī Gapoņenko atbalstīja valodas referendumu, «Saskaņas centra» mudināts, būtu pārāk vienkāršoti viņu saistīt tikai ar šo partiju. Latvijas politikā viņš ir jau kopš neatkarības atgūšanas. Kā gudrs lapsa kūmiņš Gapoņenko mērķtiecīgi draudzējas ar visiem.
2010.gadā par godu Livonijas un Igaunijas pievienošanai Krievijas impērijai pirms 300 gadiem Gapoņenko izdomāja un piešķīra medaļas virknei vēstnieku un krievu tiesību aizstāvjiem Baltijā un Maskavā.
«Tā bija to ļaužu apbalvošana, kas deva ieguldījumu krievu kultūras attīstībā Latvijā,» stāsta Gapoņenko. Pie medaļām tika Krievijas, Uzbekijas, Azerbaidžānas vēstnieki un Krievijas mediju pārstāvji, kas raksta par krievu tiesību ignorēšanu Baltijā. Apbalvoto vidū bija arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas īpašnieki (bijušais Krievu institūts) Staņislavs Buka un bijušais Saeimas deputāts Valērijs Ņikiforovs. Baltijas Starptautiskā akadēmija bijusi viena no Gapoņenko darba vietām. Šajā mācību iestādē arī izveidots oficiālais Krievijas fonda «Russkij Mir» centrs un par fonda naudu bez maksas tiek piedāvāti krievu valodas kursi.
Gapoņenko bijis arī vairāku krievu nevalstisko organizāciju vadībā. Zināmākā, bet šobrīd mazāk aktīva ir Apvienotais krievu organizāciju kongress.
Krievu nevalstisko organizāciju vadībā arī SC Saeimas deputāts Kravcovs
Tās vadībā savulaik bija arī odiozais SC Saeimas deputāts Vladimirs Kravcovs, kurš vada spēcīgo Liepājas Krievu kopienu. Šai organizācijai ir cieša sadarbība ar Liepājas Krievijas ģenerālkonsulātu. Kravcovs 10.Saeimā kļuva slavens kā deputāts, kurš nemāk latviešu valodu. Bet pērn viņš filmējās Lindermana un Osipova videoklipā, kurā aicina parakstīties par krievu valodas referendumu. Milzu lācim līdzīgais Kravcovs videoklipā dimdina baznīcas zvanu. Klipu uzņēma Liepājā, kur dzīvo Osiopovs. Rullīti filmēja Osipova brālis Pāvels, kurš uzņem arī pornofilmas (pēc portāla irliepaja.lv informācijas).
«Dzimtās valodas» Daugavpils nodaļas vadītājs žurnālists Zaicevs
«Labi, jā, pēc maniem zvaniem var redzēt, ka jā, es ar viņu sazinos,» Gapoņenko negribīgi stāsta, ka koordinē arī «Dzimtās valodas» nodaļu Daugavpilī. Viņš sazinās ar nodaļas vadītāju, vietējo žurnālistu Juriju Zaicevu. Štābs Daugavpilī ierīkots nelielā kabinetā, kur pietiek vietas vien rakstāmgaldam un trim krēsliem. Birojam nav savas tualetes.
Lai cik tas būtu paradoksāli, divdesmit piecus gadus vecais Zaicevs ar vidējo izglītību ir SC konkurējošās partijas PCTVL biedrs. Pēc sarunas ar Zaicevu var just, ka Gapoņenko ir viņa autoritāte. «Autoritāte ir iegūta noteikti ar pareizu pozīcijas izteikšanu,» stāsta Gapoņenko, «Viņš [Zaicevs] atbalsta manu pozīciju. Es viņu pārliecinu, ka tā vajag rīkoties.»
Zaicevs ir izbijis skolu reformas «štābists». Īsi pirms valodas referenduma Daugavpili pārpludināja reklāmas lapiņas ar Zaiceva un vietējo jauniešu kustības «Skābeklis» līderu foto un saukli: «Nebūsim kalpi nacionāli pārņemtajiem». Šo uzsaukumu savā Facebook lapā ielicis Gapoņenko.
Daugavpilī par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja vairāk nekā 80% no balsotājiem.
Zaicevam un Gapoņenko ir arī kopīgi paziņas Maskavā, kas uzskata, ka jāatjauno PSRS
Vietējā Daugavpils portālā Grani.lv 2011.gada oktobrī Zaicevs raksta, ka piedalījies organizācijas «Internacionālā Krievija» rīkotā konferencē, lai apspriestu situāciju Latvijā. Pasākums noticis «zīmīgā» vietā - viesnīcā «Nacionaļ», kas atrodas pretī Kremlim.
Zaicevs rakstā skaidro, ka «Internacionālā Krievija» ir «putiniska filiāle - Viskrievijas tautas fronte tautiešiem». Zaicevs šajā pasākumā pārstāvējis Latvijas medijus.
Konferencē lemts, ka Krievijai aktīvi jāiestājas par saviem tautiešiem ārvalstīs, tādēļ izveidots speciāls politbirojs.
«PCTVL ir miruši. Viņi vairs nav dzīvi,» saka Gapoņenko.
«Ždanoka?»
«Nē, nebūs. Viss. Viņi ir beigti, šī partija nekad neatjaunosies,» stāsta ekonomikas doktors. Viņš prognozē norietu arī SC, kas pietiekami neaizstāvot krievu intereses. Ļoti iespējama esot «jauna krievu partija, kas vedīs radikalizācijas virzienā» ar tādiem līderiem kā Lindermans un Osipovs. Sevi šajā politikā Gapoņenko neredzot.
«Kāpēc man tas vajadzīgs, man tas nav vajadzīgs. Es esmu profesors. Jūs taču zināt, ka tas ir tā.» Vai tas ir tā, nav zināms. Jau vairākus mēnešus Gapoņenko sekotājs Zaicevs Daugavpilī aktīvi aģitē parakstīties par nākamo referendumu – automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzīvojošajiem krieviem. Šā referenduma ierosinātāji ir PCTVL. Maz ticams, ka Zaicevs to dara bez saskaņošanas ar savu autoritāti.
Turpmāk lasiet par citiem fonda līdzekļu saņēmējiem un kur tērēta fonda «Russkij Mir» nauda.
