Ušakovs ir Rīgas mērs, pateicoties «Pirmā Baltijas kanāla» šefam (268)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: no TVNET arhīva

Deviņdesmitajos viņu vajāja nikni noguldītāji un prokuratūra, nācās pat pamest Latviju. Taču viņš atgriezās un izveidoja mediju impēriju, kurai Baltijā ir miljonos mērāma auditorija. Rīgas un Tallinas mēri par saviem amatiem var pateikties viņam — «Pirmā Baltijas kanāla» (PBK) šefam Oļegam Solodovam. Vai arī ļaudīm Maskavā, kuriem par ekskluzīvu piekļuvi ienesīgajam televīzijas biznesam var pateikties Solodovs. Tādēļ Ušakovs nekautrējas par savu draudzību ar PBK īpašnieku un darbiniekiem, jo ir viņu parādnieks.

Kas īsti ir PBK? Maskavas garā roka vai tikai bizness?

Pirmais Baltijas kanāls (PBK) ir krievu iecienītākā televīzija. Šā gada sākumā kanāla kopējā auditorija Baltijā pārsniedza četrus miljonus skatītāju. Auditorijas dati liecina, ka nereti Allas Pugačovas koncertiem priekšroku dod arī igauņi un latvieši, ne tikai krievi. Šobrīd PBK mātes kompānijas Baltijas mediju alianse (BMA) mērķis ir kļūt par vadošo mediju holdingu Baltijā. Un tas ir ļoti reāls mērķis. Ne tikai tāpēc, ka Baltijā nacionālie mediji nepiedāvā līdzvērtīgu saturu krievu valodā, kā to dara PBK — retranslējot Krievijas TV kanālus.

Arī tāpēc, ka PBK ir gatavs pakalpot vadošiem politiķiem, lai papildinātu savu maku. Piemēram, saskaņot ziņu saturu ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu vai raidījumu tēmas ar Tallinas politiķiem pašvaldības apmaksātā raidlaikā.

Kam pieder ietekmīgais mediju koncerns ar vairāk nekā desmit saistītiem uzņēmumiem Baltijā un kas ir tā biznesa veiksmes noslēpums, Re:Baltica pētīja Latvijā un Igaunijā.

Personu karte (skatīt augstāk esošo attēlu pilnā izmērā)

Ar meliem un viltu

«Mums viņš nepatīk,» PBK žurnāliste un ziņu producente Natālija Vasiļjeva ļoti labā latviešu valodā paskaidro, kāpēc šogad ne reizi PBK ziņās neesot rādīts nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans. Tas ir viņas pretarguments apgalvojumam, ka PBK izplata Maskavas ideoloģiju. Šādi secinājumi latviešu medijos izskanējuši ne reizi vien, kanāls saukts par «Kremļa ruporu», «Krievijas propagandu», «politiski angažētu».

Uzticība Natālijas Vasiļjevas teiktajam strauji sarūk, jo pretēji viņas apgalvojumam tieši dienu pirms 18.februāra referenduma PBK vakara ziņās demonstrēja apjomīgu sižetu gan par Vladimiru Lindermanu un viņa piedzīvojumiem Eiropas Parlamentā, gan arī pāris īsas intervijas ar minēto nacionālboļševiku.

PBK ziņas ar Lindermana dalību (no 9.35 minūtes)

«PBK ir biznesa projekts,» Vasiļjeva izskatās nedaudz aizvainota par pārmetumiem. «Mēs rādām to, ko grib mūsu skatītājs.» PBK viņa strādā trīs gadus. Pirms tam astoņus gadus veidojusi sižetus par notikumiem Baltijas valstīs Krievijas Pirmajam kanālam. Uz šā kanāla bāzes pirms desmit gadiem arī tapa PBK.

Ko grib PBK skatītāji un kas viņiem nepieciešams, Vasiļjeva izlemj kopā ar ziņu dienesta žurnālistiem. Latvijā tie ir desmit ar autorlīgumiem piesaistīti korespondenti, bet Lietuvā un Igaunijā ziņas gatavo neatkarīgas producentu grupas.

Lietuvā PBK bizness ir samērā maz attīstīts, jo šeit tikai 5% iedzīvotāju ir krievi. Spēcīgāks bizness ir Igaunijā, kur pēdējos divus gadus PBK ticis pie pasūtījuma no Tallinas pašvaldības gandrīz pusmiljona eiro apmērā.

PBK nerada oriģinālsaturu, tikai retranslē Kremļa ideoloģiju

Latvijā PBK ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālajiem kanāliem. Pirmkārt, nav jātērē milzu nauda oriģinālraidījumiem, jo aptuveni 70% satura veido Krievijas Pirmā kanāla un REN TV programmas. Atlikušie 30% ir pašu iepirktās filmas, rīta programma, vakara ziņas un par Eiropas Komisijas piešķirtajiem 30 tūkstošiem eiro šogad veidots iknedēļas raidījums «Mēs Eiropā».

Cits pluss — PBK raida kabeļtīklos un izmantojot satelītu, tāpēc nav jāmaksā par virszemes apraidi, kas katram Latvijas nacionālajam kanālam izmaksā vairāk nekā pusmiljonu latu gadā. Līdz arī to

PBK atrodas daudz izdevīgākā situācijā nekā komerckanāli LNT vai TV3

— ar krietni mazākām izmaksām konkurē reklāmas tirgū un vēl par savu programmu raidīšanu nopelna no kabeļoperatoriem, ko nedrīkst nacionālie kanāli.

Kanālus reģistrē britos, lai nav jāraida latviski

Janvārī tas bija otrs visvairāk skatītais televīzijas kanāls Latvijā. Pēc TNS Latvia datiem, skatītāji tam veltīja tikai nedaudz mazāk laika (par 0,5%) nekā tirgus līderim TV3.

Mediju reklāmas eksperti lēš, ka 2011.gadā mediju holdings BMA ieņēma aptuveni 30% no Latvijas TV reklāmas tirgus jeb 5 — 6 miljonus latu. Jaunākais uzņēmuma gada pārskats vēl nav iesniegts, bet 2010.gadā koncerna apgrozījums Baltijā bija 11 miljoni latu. Puse ieņēmumu gūti Latvijā.

BMA ir reģistrēts arī saistītais uzņēmums Lielbritānijā — Baltic Media Alliance Ltd.

Lielbritānijas uzņēmumu reģistra dati rāda, ka BMA šajā valstī nestrādā, toties izņēmusi apraides licenci trim savām programmām (REN TV Baltic, Mir Baltic, First Baltic Music Channel). Galvenā kanāla — PBK licence gan izņemta Latvijā, lai varētu rādīt politiskās reklāmas, kas nav atļauts ar britu licenci. Savukārt Lielbritānijas licencei ir kāda cita priekšrocība — uz to neattiecas valodas ierobežojumi un Latvijā rādītais saturs nav jātulko latviski, kā to pieprasa nacionālā apraides atļauja.

Kompānijas reģistrēšanai Lielbritānijā varētu būt vēl kāds būtisks iemesls — vēlme ietaupīt uz nodokļiem. Latvijas uzņēmējiem ierasta prakse ir reģistrēt Londonā firmas, kas būtībā ir čaula, uz kuru pārskaita samaksu par pakalpojumiem, lai samazinātu ienākumu nodokļa summu. BMA birojs Latvijā nekomentēja, kādus darījumus veic Londonā reģistrēta firma. Toties tās apgrozījums 2010./2011.gadā bija iespaidīgs — aptuveni puse no BMA apgrozījuma Baltijā jeb 6,5 miljoni latu.

Ar Nilu Ušakovu «esam draugi»

Tikai bizness, nekādas ideoloģijas — par PBK veiksmes formulu spriež Saeimas deputāti Sergejs Dolgopolovs un Boriss Cilēvičs no Saskaņas centra. Neitralitāti uzsver arī producente Vasiļjeva. Piemēram, pirms valodas referenduma PBK rādījis visu Saeimas partiju pārstāvjus. Ilgākā saruna bijusi ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu no Vienotības, bet pēcāk Facebook komentāros PBK skatītāji par to pārmetuši — labāk lai rādot citus politiķus, kuriem varot uzticēties.

Nav brīnums, ka PBK skatītājus garlaiko Āboltiņa, jo teju ik dienu programmā parādās šarmantais Rīgas mērs un SC līderis Nils Ušakovs. Pirms pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā PBK intensīvi informēja par Ušakova veidotās biedrības 9.maijs aktivitātēm, liekot minēt, kas kanālam rūp vairāk — kara veterāni vai Ušakova politiskā karjera. PBK lojalitāte pret Ušakovu, kurš iepriekš pats vadījis PBK ziņu dienestu, bija tik liela, ka televīzija ar viņu pat saskaņoja sižetu tekstus.

To rāda Ušakovam nozagtā epastu sarakste, kuras autentiskumu gan mērs daļēji apšauba. Taču rezultāts šaubas neraisa — 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa notika milzu svinības, bet dažus mēnešus vēlāk Ušakovs svinēja pārliecinošu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās. Gadu vēlāk SC bija divkārši ieguvēji, jo pirms 10.Saeimas vēlēšanām PBK pilnībā ignorēja galveno Ušakova partijas sāncensi PCTVL, kuru vēlētāji aizslaucīja mēslainē.

PBK ziņu producente Natālija Vasiļjeva stāsta, ka pazīstot Ušakovu jau piecpadsmit gadus. Ja arī viņi kādreiz sazvanoties un apspriežoties, tas esot tikai normāli. Turklāt PBK kā privāts kanāls interesējas tikai par peļņu, tāpēc

rāda tos, kas patīk un kas ir draugi — objektivitātei pietiekot, ja reizēm parāda arī citus viedokļus.

Kā piemēru Vasiļjeva piesauc ASV, kur katrā štatā TV rādot to, kas patīk īpašniekam. PBK ziņās esot plašāks skats.

«Mēs visi esam draugi,» līdzīgi skaidro arī pats Ušakovs. Viņš nekontrolējot sižetus, bet «informējot» medijus. Izskatās, ka informēšana turpinās. PBK jau demonstrē biedrības 9.maijs reklāmas rullīšus, aicinot ziedot kara veterāniem, un jau drīz pie Uzvaras pieminekļa atkal būs svinības.

Turpinājumu lasiet piektdien, 13.aprīlī: Kas īsti ir šis nezināmais oligarhs Oļegs Solodovs?

Komentāri (268)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu