Prakse rāda, ka jauniešus no narkotisko vielu atkārtotas lietošanas nav atturējusi pat nonākšana mediķu uzraudzībā un šo problēmu viņi visbiežāk izprot tad, kad jau ir par vēlu. Valsts policijas narkotiku apkarošanas nodaļas pārstāvis Māris Reiniks uzskata, ka par šo problēmu vairāk būtu jāizglīto skolās, un iesaka aizvest pusaudžus ekskursijā... uz cietumu.
Narkotikas pamēģina 22,9% jauniešu
Populārākie jauniešu vidū ir narkotisko vielu JWH saturošie augu maisījumi jeb tā dēvētie «spaisi». Šīs vielas par nelielu cenu (sākot ar pāris latiem) brīvi iegādājamas vairākos veikalos Rīgā, un patlaban likumdošana šo apreibinošo vielu priekšā ir bezspēcīga – aizliedzot kādu konkrētu paveidu, to izplatītāji ātri vien atrod jaunu, uz kuru likumi vēl neiedarbojas. Savas cenas dēļ augu maisījumi ir īpaši populāri skolēnu un jauniešu vidū.
Joprojām izplatīta ir arī marihuānas lietošana, retāk lietotāji izvēlas apreibināties ar amfetamīnu vai kokaīnu. Kā apliecina Nacionālā veselības dienesta pētījums, vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem narkotiskās vielas ir pamēģinājuši 22,9% iedzīvotāju. Īpaši satraucoša aina novērojama Rīgā, kur savas dzīves laikā tās ir izmēģinājis katrs otrais vīrietis.
Neizpratnē, kāpēc, atrodot narkotikas, policija ved uz izolatoru un neļauj ballēties
Runājot konkrētāk par narkotiku lietotāju vecumu, policijas pārstāvis, Narkotisko vielu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Māris Reiniks norāda, ka tam pievērsušies bērni, sākot ar 15 gadiem. Savukārt izplatītāji jau ir sasnieguši pilngadību, jo, lai ar to nodarbotos, «ir jābūt gan naudai, gan sakariem». Tirgošanās pārsvarā notiek dažādās mājas ballītēs un pirtīs. Arī Reiniks uzsver pazīšanās faktoru:
«No starpniekiem dabūt ir viegli – es zinu Jāni, Jānis pazīst Pēteri, bet Pēteris jau zina dīleri. Tas viss notiek caur draugiem.»
Krimināllikums paredz, ka par narkotisko vielu realizāciju pienākas cietumsods no 8 līdz 15, bet par glabāšanu – no 3 līdz 5 gadiem. Policija atsauc atmiņā gadījumus, kad aizturēšanas brīdī pusaudži ir neizpratnē, kāpēc par viena iepakojuma atrašanu ir jādodas uz izolatoru un vairs nevar turpināt izklaidēties.
«Jaunieši, kas iesaistās, par sodiem parasti nav informēti. «Bet es nezināju,» mums saka. Par šo jautājumu viņus vajadzētu vairāk izglītot skolās vai arī vest ekskursijās uz cietumu, lai redzētu, ar ko tas viss var beigties,» skarbs izteikumos ir Narkotisko vielu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks.
Narkoloģe: 90.gadu marihuānas smēķētāji šobrīd ārstējas psihiatriskajās klīnikās
Skolēnu un jaunu cilvēku vidū valda uzskats, ka marihuāna ir nekaitīga, tomēr Latvijas Narkologu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Stirna vērš uzmanību uz pretējo – tā var pavērt ceļu uz citām narkotikām un pavisam noteikti atstāj sekas ilgtermiņā, radot problēmas kā veselībai, tā psiholoģiskajam stāvoklim.
«Visi tā saucamie cannabis preparāti cilvēka organismā darbojas ilgstoši un nogulsnējas cilvēka galvas smadzenēs,»
skaidro Stirna. Izmaiņas cilvēka uzvedībā un personībā pamanāmas tikai pēc gada vai diviem, un eksperte norāda – daudzi marihuānas smēķētāji, kas ar to aizrāvušies 80. un 90. gados, patlaban atrodas psihiatriskajās vai narkoloģiskajās klīnikās.
Brīdinājumi, veselības traucējumi un pat nonākšana stacionārā pēc tā saucamā «spaisa» smēķēšanas atsevišķiem pusaudžiem nemaz nav bijis šķērslis, lai turpinātu lietot nākotnē. «Parasti palīdzība tiek meklēta diezgan novēloti. Jaunieši ne vienmēr izprot šo problēmu, bet tad, kad izprot, jau ir par vēlu,» secina narkoloģe.
Bērnos ir jārada azarts, tad atkarības problēmu nebūs
Viens no labajiem piemēriem, kā par vienu no mūsdienu lielākajām problēmām izglīto savus audzēkņus, ir meklējams Rīgas Teikas vidusskolā. 90.gadu beigās, kad klases vakarus un līdzīgus skolas pasākumus pārņēma alkohola «bums», sanākot kopā pedagogiem un ekspertiem, tika izstrādāta programma «Rīcība incidentu gadījumā saistībā ar atkarību izraisošām vielām».
Kā stāsta viena no tās autoriem, bioloģijas un veselības mācības skolotāja Solvita Melne, Teikas vidusskolas pedagogi un eksperti no profilakses centra tiekas regulāri, lai pārrunātu ar narkotikām un citām skolēnu vidū izplatītām problēmām saistītus jautājumus. Par atkarību izraisošajām vielām klases audzinātāji savus skolēnus regulāri uzrunā, piemēram, pirms brīvlaikiem, ekskursijām vai pārgājieniem.
«Viņi nevis stāsta, bet veido konkrētus uzdevumus, kurus veicot skolēni apspriež savas zināšanas un dažādas situācijas,» teic pedagoģe. Pateicoties šādiem uzdevumiem, skolotāji uzzina to, par kurām vielām savi audzēkņi būtu jāizglīto, jo, kā paskaidro Melne, «lieka informācija bieži vien var traucēt un nav jāstāsta, ka ir vēl tas, tas un tas».
Savas programmas ir izveidojuši arī vecāko klašu skolēni, kas ar to palīdzību par apreibinošo vielu ietekmi informē piektklasniekus. Tāpat, daloties savā pieredzē, Teikas vidusskolu apmeklējuši, piemēram, mūziķi Māra Upmane-Holšteine un Miks Dukurs. «Visas lietas sākas «aiz neko darīt»,» stāsta Melne un uzsver, ka tāpēc īpaši svarīgi ir rosināt bērnu azartu ar fiziskām aktivitātēm un dažādiem konkursiem. «Tas nenozīmē, ka tādu gadījumu vairs nebūs. Būs, tikai mēs tos veiksmīgāk risināsim,» nobeigumā saka pedagoģe.
