Pie varas esošie domnieki un pilsētas ierēdņi «Jelgavas Vēstnesī» kritizēti netiek – tajā neatrast ne vārda, piemēram, par pilsētas mēra Andra Rāviņa izdarībām «Swedbank» ažiotāžas sakarā, tai sekojošo pratināšanu KNAB vai kritiku par mēra lēti iegādāto pašvaldības auto. Tāpat domes pašreklāmas avīze klusēja par Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes malumedību lietu, viņa izklaidēm darba laikā vai Caunes melošanu paša vadītās novada domes deputātiem.

Andra Rāviņa dzeduns

Tā nav sakritība, ka abi jelgavnieku «kalpi» pārstāv vienu politisko spēku – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Ja minēto partiju ar tai neatbilstošo, tomēr prozaisko nosaukumu mēdz dēvēt par izcilu reģionālo līderu dzemdētāju, tad nevar neminēt smagos kriminālnoziegumos apsūdzēto partijas krusttēvu Aivaru Lembergu, kurš vēl arvien drošsirdīgi turpina darbu Venstpils domē.

Aivars Lembergs izliekas nesaprotam par ko viņu «apsēduši» tiesībsargi, arī Andris Rāviņš smīkņā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicinājumiem pārskatīt laikraksta «Jelgavas Vēstnesis» finansēšanas modeli.

VARAM ir vairākkārtīgi norādījusi Jelgavas domei par alkohola, apģērbu tirgotāju, autoservisu, kā arī dažādu pakalpojumu sniedzēju maksas reklāmām «Jelgavas Vēstnesī». Likumā melns uz balta rakstīts - pašvaldībai piederošu laikrakstu ir aizliegts izmantot komerciālos nolūkos, tas nozīmē - laikrakstā nedrīkst būt komercreklāmas.

LR likumdošana ir veidota, rēķinoties ar amatpersonu godaprātu, jo nav iespējams un nav nepieciešams katru detaļu definēt likuma pantos - pašvaldības aģentūru pārvalde ir pašvaldības ziņā, līdz ar to reģionālās attīstības ministrijai ir vienīgi rekomendējoša nozīme, tā sarunā ar TVNET apliecina pašvaldību pārraudzības departamenta direktora vietnieks Aivars Mičuls. Andra Rāviņa vadītā Jelgavas dome ļoti labi apzinās, ka VARAM rekomendācijas pārdomāt reklāmas izvietošanas politiku pašvaldības avīzē nav jāievēro, jo par to nevar sodīt.

Apzagtie jelgavnieki

Jelgavā ir avīze «Zemgales Ziņas», kas par Rāviņa un Caunes izdarībām neklusē. Kā spriež laikraksta redaktora vietas izpildītājs Edgars Kupčs, Jelgavas dome piešķir milzu summas pašreklāmas avīzei «Jelgavas Vēstnesis», lai iedzīvotājiem nebūtu pieejama informācija par pilsētā un novadā notiekošo, atsijājot domei nevēlamos viedokļus, bet atstājot slavas dziesmas pie varas esošajiem.

«Zemgales Ziņu» vienīgie ienākumu avoti ir pārdotie avīzes eksemplāri un reklāmas. Bez maksas pieejamā un vizuāli skaistākā (kas nav mazsvarīgi – ar TV programmu) «Jelgavas Vēstneša» parādīšanās ir vājinājusi «Ziņu» pozīcijas.

Laikraksta «Zemgales Ziņas» reklāmas nodaļa aprēķinājusi, ka no neizvietotajām reklāmām ik mēnesi tiek zaudēta peļņa vairāk nekā 3000 latu apmērā. Savukārt uzreiz pēc «Vēstneša» parādīšanās «Ziņu» abonentu skaits samazinājās aptuveni par 1000 lasītājiem. Jāatzīst, ka abonentu sarukumu var skaidrot arī ar drukāto izdevumu popularitātes mazināšanos.

Tomēr nav šaubu, ka «Jelgavas Vēstnesis» tika radīts tikai ar vienu mērķi - vājināt reģiona neatkarīgos laikrakstus, lai kontrolētu informāciju, kas nonāk līdz lasītājam. Ilgstoši cīnīties par izdzīvošanu ar pašvaldības subsidētu avīzi nav viegli, «Zemgales Ziņas» var zaudēt lasītājus un kļūt nerentabls uzņēmums, tad cietīs arī laikraksta pašreizējā žurnālistikas kvalitāte. Tādējādi jelgavnieki var zaudēt iespēju būt informētiem par to, kas patiesībā notiek Andra Rāviņa un Ziedoņa Caunes vadītajās domēs.

Jelgava ir viens no skaļākajiem piemēriem

Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Anda Rožukalne vērš uzmanību, ka pašvaldību bezmaksas informatīvo izdevumu uzdošanās par visai sabiedrībai pieejamiem neatkarīgiem medijiem ir ļoti bīstama tendence. Turklāt tā izpaužas arī vietējo pašvaldību interneta portālos, kur vērojama atsevišķu amatpersonu personiskās politiskās kampaņas izvēršana. Proti, viņiem tiek dots vārds izteikt savu viedokli uzkrītoši bieži un nav viedokļu alternatīvas.

Līdzīga situācija vērojama Liepājā, kur vienpusējas informācijas atspoguļošana pašvaldības avīzē «Katram liepājniekam» ir ierasta prakse. Atzīmēsim, ka Liepājā pie varas ir ZZS partneri - «Liepājas partija» ar pilsētas mēru Uldi Sesku priekšgalā.

Mediju eksperte Andra Rožuklane uzskata, ka ir nepieciešams nopietni diskutēt par to, kādi izdevumi Latvijā ir tiesīgi iegūt mediju statusu. «Pašvaldībām nevajadzētu būt tādām institūcijām, kas izdod medijus. Tā mēs atgriežamies pie partejiskas preses.»

Līdz Rīgai nav tālu...

Jelgavas domes laikrakstu nevar salīdzināt ar Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vadītās Rīgas domes pērn izplatīto reklāmas avīzi «Pastnieks». Pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām Saskaņas centra «Pastnieka» metiens bija ar patiesi grandiozu vērienu – 200 000 eksemplāru ik nedēļu, kurus pēc Rīgas domes (RD) norādījuma iznēsāja sētnieki.

RD bezmaksas avīzē «Pastnieks» nekautrējoties tika cildināti Nila Ušakova partijas un viņa partnera Andra Amerika (tolaik LPP/LC) labie darbi, ilustrēti ar smaidošām amatpersonām. Līdzība ar «Jelgavas Vēstnesi» ir nepārprotama. Tiesa, Rīgas domes pašreklāmas avīze savu pastāvēšanu beidza dažus mēnešus pēc vēlēšanām klusi un nemanāmi. Atšķirībā no Andra Rāviņa tēla spodrinātājiem, kurus apturēt, šķiet, varēsiet tikai jūs, jelgavnieki.