Latvijā pensionēšanās vecuma palielināšana ir neizbēgama, tā pieļauj banku analītiķi, vienlaikus pieļaujot, ka pašlaik paredzētais pensionēšanās vecuma palielināšanas process tiks paātrināts un 65 gadu robeža tiks sasniegta ātrāk nekā 2025.gadā. Tāpat ir gandrīz skaidrs, ka, ja turpināsies pašreizējā situācija, pensijas vecums būs jāpaceļ līdz apmēram 70 gadiem.
Pensiju vecums 65 gadus var sasniegt arī ātrāk, nekā plānots (327)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja ‒ tas, ka pensionēšanās vecumu sāks palielināt 2014.gadā, ir pats svarīgākais. «Bija šis process jāiesāk, nevis jāturpina vilcināties. Lai tas notiktu, Labklājības ministrijai bija jāpiekrīt, ka pensionēšanās vecums tiks celts lēnāk, bet es pieļauju, ka pensionēšanās vecuma celšanas process vēlāk tiks paātrināts un līdz 65 gadu robežai mēs nonāksim ātrāk nekā 2025.gadā,» viņš norādīja.
Strautiņš pieļāva, ka pāris gadu šā procesa sākumā pensionēšanās vecumu tiešām varētu celt lēnāk, jo darba iegūšanas iespējas cilvēkiem vecumā pēc 60 gadiem uzlabosies pakāpeniski. «Domāju sākotnēji tā vēl daudziem būs problēma, bet, tuvojoties 2020.gadam, darbu varēs atrast gandrīz jebkura vecuma cilvēki. Īpaši arī nešaubos par to, ka neatkarīgi no tā, vai 65 gadu slieksnis tiks sasniegts 2025.gadā vai drusku ātrāk, pensionēšanās vecuma paaugstināšana tiks turpināta, pat neiepauzējot.
70 gadi - neizbēgams slieksnis
Nav nekāds noslēpums, ka valstīm ar zemu dzimstību, kā Latvijai, pensionēšanās vecums galu galā būs jāpaceļ līdz apmēram 70 gadiem, ja vien vēlamies nodrošināt vairāk nekā tīri simbolisku pensiju līmeni, kā arī nenospiest strādājošo paaudzi ar pārmērīgiem nodokļiem, kas turklāt būtu tikai īslaicīgs risinājums, jo veicinātu emigrāciju un varētu novest pie pilnīga sistēmas sabrukuma,» pastāstīja Strautiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka pensionēšanās vecuma celšana pati par sevi nav nekas patīkams, taču tas ir svarīgs signāls sabiedrībai par to, ka tās dzīvesveids nav ilgtspējīgs. «Stāstīt, ka viss ir kārtībā, un neko nemainīt ir taisnākais ceļš uz nekurieni,» teica Strautiņš.
Zemās dzimstības dēļ - variantu nav
Savukārt «Swedbank» vecākais ekonomists Dainis Stikuts sacīja, ka pensionēšanās vecuma palielināšana ir neizbēgama, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, ko raksturo dzīves ilguma palielināšanās un zema dzimstība.
«Līdz ar to, ja netiek veiktas radikālas strukturālās reformas (izglītībā, medicīnā, ēnu ekonomikas samazināšanā), kas diezgan strauji kāpinātu ienākumu līmeni, ir tikai divas iespējas – samazināt pensijas apmēru vai arī palielināt pensionēšanās vecumu.
Saeima izvēlējās pēdējo. Vai ar to būs pietiekami 2025.gadā, vēl ir grūti spriest, jo dzimstības bedre pamazām tikai pieņemas dziļumā. Tās ietekme uz sociālo budžetu būs jūtama vairākus gadu desmitus, pat tad, ja dzimstība strauji atjaunosies pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu līmenī. Arī Latvijas ienākumu līmenis būs cits, un ļoti cerams, ka tad eiro zonas krīze jau būs tālā pagātnē,» klāstīja Stikuts.
Pensiju vecumu cels no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā
Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā «Par valsts pensijām», paredzot, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā.
Pensionēšanās vecums tiks paaugstināts ik gadu, kamēr 2025.gadā sasniegs 65 gadu slieksni. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk, proti, 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk, bet iedzīvotāji, kuri dzimuši pēc 1960.gada 1.aprīļa vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu, informēja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče.
Šodien pieņemtais likumprojekts arī paredz palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, bet no 2025.gada palielināt to līdz 20 gadiem. Savukārt minimālais apdrošināšanas stāžs, lai priekšlaicīgi pensionētos, vecākiem, kuri audzinājuši ne mazāk kā astoņus, piecus vai vairāk bērnu vai bērnu ar invaliditāti, būs 25 gadi.