Jautājums par ebreju kopienas īpašumiem ir ļoti sarežģīts, un, to risinot, jāvērtē daudzi aspekti un nevajag šo jūtīgo tēmu saasināt, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Kā ziņots, tieslietu ministrs Bērziņš, kuram bijis uzdots līdz izveidot darba grupu ebreju kopienas īpašumu uzskaitei, to nav izdarījis.
Jautājums par ebreju kopienas īpašumiem iestrēdzis (31)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rinkēvičs pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņš negribētu ar publisku retoriku saasināt sarežģītu situāciju, pie kuras risinājuma ir jāstrādā, un tas arī tiks darīts, izvērtējot gan tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK), gan arī ebreju kopienas argumentus.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) pastāstīja, ka tieslietu ministra atbildē par uzdevumu veidot darba grupu šī jautājuma risināšanai teikts, ka saraksts ar ebreju kopienas īpašumiem ir sastādīts un to tiesiskais stāvoklis ir pilnībā skaidrs. Ja tas atbilst patiesībai, tad nekas netraucē šo sarakstu iesniegt ebreju kopienai un tas arī būs uzdevums, kas tieslietu ministram, sadarbībā ar ārlietu ministriju bija uzdots, piebilda Dombrovskis.
Tikmēr Rinkēvičs norādīja, ka līdz viņam vēl nav nonācis tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums atbildei šajā jautājumā. Rinkēvičs arī piebilda, ka «valdībā ir zināma prakse, ka premjera uzdevumi tomēr tiek pildīti».
Savukārt deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) nostāja nav mainījusies, un Otrais pasaules karš izraisīts, jo «kāda tauta uzskatīja, ka var stādīt sevi augstāk par citām tautām», un cīņa ar sekām notiek vēl šodien. Parādnieks arī piebilda, ka nav «īsti korekti kādai tautai prasīt lielākas tiesības, nekā citām».
Kā aģentūru LETA informēja VL-TB/LNNK pārstāvis Jānis Iesalnieks, VL-TB/LNNK nenoliedz diskusijas svarīgumu par restitūcijas jautājumiem un ir gatava tajā piedalīties, taču ministrs darba grupu neveidos, jo esot svarīgi virzīt šo jautājumu kā Ministru kabineta tiesību aktu, izslēdzot darba grupas «atkārtotu un nelietderīgu» izveidi.
Premjers bija uzdevis savas valdības tieslietu ministram Bērziņam līdz piektdienai izveidot darba grupu, lai sagatavotu īpašumu sarakstu, kas uz 1940.gada 17.jūniju piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Savukārt nacionālā apvienība atgādina, ka 2006.gadā šāds saraksts jau tika izveidots un Saeima noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot 14 no šiem nekustamajiem īpašumiem un izmaksāt kompensāciju 32 miljonu latu apmērā par pārējiem sarakstā iekļautajiem īpašumiem. Atkārtoti šāds pārskatīts saraksts tika izveidots 2010.gadā.
Jau ziņots, ka 2006.gada valdības iesniegtajā likumprojektā «Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai», kurš parlamentā tā arī netika pieņemts, bija paredzēts ebreju kopienai piešķirt 31 959 870 latu kompensāciju.
Ar šo naudu bija paredzēts kompensēt 282 īpašumus, kuri izvietoti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Kuldīgā, Piltenē, Talsos, Sabilē, Tukumā, Kandavā, Saldū, Cēsīs, Rūjienā, Jaunjelgavā, Preiļos, Dagdā, Krāslavā, Līvānos, Pļaviņās, Viļānos, Subatē, Varakļānos, Aknīstē, Ludzā, Aizputē, Bauskā, kā arī tā laika Liepājas rajonā, Rēzeknes rajonā un Kaunatas pagastā. Tāpat likumprojektā bija plānots ebreju kopienai īpašumā bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.
Pagājušā gada sākumā Ārlietu ministrija (ĀM) norādīja, ka ebreju kopienas īpašumu atdošanas vai kompensāciju izmaksas jautājums pašlaik ir «pārdomu stadijā» un šo jautājumu nedrīkst sasteigt. Taisnība ir jāatjauno, tomēr vispirms ir jāpanāk izpratne sabiedrībā un politiķu vidū, vēstīja ĀM.