Skandāls ap «Vienotības» deputāta Dzintara Zaķa auto lietu tikai virspusēji skatoties ir kārtējā netīrā politiskā lieta. Patiesībā cena var izrādīties pārāk dārga ne tikai «Vienotībai», bet arī visai valstij. Marta īdas ir slavenie vārdi no Šekspīra traģēdijas «Jūlijs Cēzars», ar kuru apzīmēja nodevības laiku. Var teikt, ka šobrīd ir notikusi vērtību nodevība. «Marta īdas» saucās arī nesena Džordža Klūnija filma. Tā stāstīja par augstās politikas dzelžainajiem likumiem. Izskatās, ka mūsu politiķi nesaprot arī tos.
Vēlētāji, kuri vēlēšanās atdeva savu balsi par «Vienotību», nebalsoja par deviņiem burtiem partijas nosaukumā. Viņi balsoja par vērtībām, kuras šī partijas solījās aizstāvēt. «Vienotības» interneta mājas lapā ir sadaļa «Vērtību deklarācija». Tā sākas ar šādu solījumu: «Vienotība ir politiska partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības un vienota izpratne par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Mūsu uzdevums ir veidot Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni. »
Vai tiešām tas ir viena Zaķa vērts?
Kā šie vārdi ir savienojami ar Dzintara Zaķa rīcību? Vēl vairāk – kā šie vārdi ir savienojami ar partijas Saeimas frakcijas lēmumu ļaut viņam saglabāt gan vadītāja amatu, gan deputāta mandātu? To nevar savienot. To nevar saprast. To nevar pieņemt. Kā lai jūtas vēlētāji, kuri bija noticējuši šiem vārdiem? Nodoti. Kā lai jūtas partijas ierindas biedri, kuri ziedoja laiku, līdzekļus, pārliecināja draugus un paziņas balsot par «Vienotību»? Piečakarēti.
Daudz noteikti teiks, ka šāda politiķu rīcība Latvijā nav nekas jauns vai nepieredzēts. Diemžēl, taisnība. Bet «Vienotība» to solīja mainīt un labot. Tagad izrādās, ka šis «politiķis–slīpais–parastais» ir neviens cits, kā tieši «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs. Kam tad vēl ticēt? Rezultāts būs pavisam bēdīgs. Pavisam nesen ar lielu sajūsmu tika paziņots, ka Saeimai sākuši uzticēties vairāk – apmēram 20 % vēlētāju. Nav daudz, bet tomēr vairāk kā iepriekš. Tagad šī uzticība atkal ir pamatīgi iedragāta. Vai tas bija viena Zaķa vērts?
Nav «galvas nociršanas» vērts?
Politoloģe Iveta Kažoka saka: «Ja no amata ir jāatkāpjas Zaķim, tad saskaņā ar tik augstu ētikas latiņu, no amata būtu jāatkāpjas vēl 100 līdz 200 amatpersonām.» Savāda aizstāvības taktika. Vai advokāts tiesā tiktu ņemts par pilnu, ja viņš lūgtu attaisnot blēdi, tāpēc, ka kaut kur citur ir vēl 100 – 200 līdzīgu blēžu? Un, galu galā, no kā vēl prasīt augstu ētikas latiņu, ja ne no Saeimas deputāta, kurš gadiem ilgi vicinājis godīguma un augstas politiskās ētikas karogu?
Tāpat eksperti un pat «Vienotības» koalīcijas biedri saka, ka šis gadījums nav politiskās «galvas nociršanas» vērts. Atkal un atkal kārtējā manipulācija vai vienkārši neprofesionalitāte. Politikā demisijas automātiski nenozīmē «galvas nociršanu». Citās valstīs politiķi, kas reiz demisionējuši pēc kāda laikā spējuši atgriezties. Agrāk nereti piesauktā, latviešu izcelsmes Zviedrijas politiķe Laila Freivalde reiz demisionējusi kā tieslietu ministre pēc kāda laika atgriezās politikā kā ārlietu ministre. Arī Latvijā mēs zinām vairākus līdzīgus piemērus. Ģirts Valdis Kristovskis reiz atkāpās no iekšlietu ministra amata, bet vēlāk tas viņam netraucēja kļūt par sekmīgu aizsardzības ministru, ievēlētam Eiropas Parlamentā un tikt arī pie Ārlietu ministra portfeļa. Līdzīgs piemērs ir Dainis Turlais, kurš arī reiz atkāpās no iekšlietu ministra amata, bet spēja sekmīgi atgriezties aktīvajā politikā. Tādēļ apgalvojums, ka deputāta mandāta nolikšana ir ārkārtējs soda mērs politiķim ir, tīši vai netīši, pārspīlēts apgalvojums.
Acīmredzama korupcijas riska pēkšņais «aklums»
Tomēr Zaķim ir vēl vismaz viena cita problēma, ko viņa publiskie aizstāvji spītīgi ignorē un vairās atzīt. «Vienotības» rindās un starp ekspertiem ir daudzi politikas un korupcijas apkarošanas speciālisti, teorētiķi. Sabiedrība par atklātību «Delna» pirms vēlēšanām, izvērtējot deputātu kandidātus, norādīja uz skaidriem kritērijiem, pēc kuriem atpazīt šaubīgus politiķus. «Delna» rakstīja: «Kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupciju saistītiem kritērijiem: apšaubāma reputācija saistībā ar neētisku rīcību, atrašanās interešu konfliktā, izvirzītas apsūdzības ar korupciju saistītos noziedzīgos nodarījumos, lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi, bieža partiju maiņa un apšaubāma nonākšana valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs.»
Kā viens no pamata riskiem ir norādīts – «lieli skaidras naudas uzkrājumi.» Zaķa partijas biedri un aizstāvji lieliski zin, ka viņam gadiem ilgi bijuši deklarēti vairāki desmiti tūkstoši uzkrājumi «zeķē». Šobrīd ir interesanti vērot, ka šo faktu spītīgi ignorē un aizmirst viņa aizstāvji un tā saucamie eksperti. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša – tas ļauj radīt iespaidu sabiedrībai, ka minētais gadījums ar neētisko rīcību automašīnas gadījumā ir viens, atsevišķs «negadījums, pārpratums». Iepriekš Zaķis ir bijis nevainīgs un skaidrs kā bāreņa asara? Protams.
Īpaši brutālu aizstāvības taktiku izvēlējās «Vienotības» līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņa paziņoja, ka «Informācijas izplatīšana par «Vienotības» Dzintara Zaķa automašīnas iegādi ir saistīta ar to, ka ir ieinteresēti spēki vai cilvēki, kuriem ir vēlme panākt, lai koalīcijā būtu nestabilitāte». Viņa nepaskaidroja, kā tieši tas varētu apdraudēt esošo koalīciju vai valdību? Jo patiesībā nekādi draudi nebija. Zaķa atkāpšanās neietekmētu valdības stabilitāti, to apliecināja Reformu partijas un Nacionālās apvienības pārstāvji.
«Vienotības» kritiķi – provokatori, sarkanie izpletņlēcēji?
Āboltiņas paziņojumam var būt tikai viens racionāls skaidrojums – mēģinājums iebaidīt sabiedrību ar nestabilitāti un iespēju, ka tagad «ļaunie» gāzīs valdību, lai pārņemtu varu. Lieki teikt, ka tie bija muļķīgi un tukši draudi. Vai viņa pati saprata, cik šāda rīcība atgādināja Kremļa un Putina rīcību? Arī viņi cenšas jebkurus kritiķus, opozicionārus padarīt par «ļauno» uzpirktiem aģentiem, provokatoriem. «Vienotības» līdere netieši liek saprast, ka jebkuram viņas partijas kritiķim aiz muguras velkas izpletnis ar sirpi un āmuru virsū.
Patiesībā šī nav pirmā reize, kad «Vienotība» nespēj sekot pašu uzstādītajiem augstajiem atbildības standartiem un gudrai politiskajai rīcībai. Vēl pagājušā gada sākumā sabiedrībai bija «jāizbauda» toreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces neatkāpšanās – atkāpšanas politiskais «cirks». Ja ministre un «Vienotība» būtu laicīgi sapratuši situācijas nopietnību, tad Mūrniece, iespējams, vēl spētu sekmīgi atgriezties politikā un arī partija ārkārtas vēlēšanās nebūtu zaudējusi tik daudz atbalstītāju. Bet to nesaprata toreiz un nesaprot arī tagad.
Kā vēl viens spilgts apliecinājums «Vienotības» dažādajiem standartiem bija viņu lepošanās ar atklāto balsojumu panākšanu Saeimā. Tagad vēlētājiem esot visas iespējas uzzināt, kā deputāti balsojuši valstij svarīgos jautājumos. Savukārt, kad viņiem jautāja, kuri frakcijas deputāti iekšējā balsojumā aizstāvēja Zaķi, tad šī atklātība pēkšņi pazuda. To viņi žurnālistiem atteicās atklāt.
Vai «Vienotību» Zaķa gadījumā drīkst atļauties kritizēt mazāk kā citas partijas? Nē. Jo tad ZZS, Saskaņas centra vēlētāji pamatoti aizrādīs, ka arī viņus nedrīkst pārāk bargi kritizēt. Un viņiem būs taisnība, ja aizrādīs par dubultajiem standartiem.
Kļūdījies – ej projām. Likmes ir pārāk augstas
Viena no vislielākajām problēmām Zaķa gadījumā ir fakts, ka runa nav tikai par nesamaksātajiem 8 800 latiem. Daudz lielāka problēma ir fakts, ka Dzintars Zaķis «Vienotībā» atbild par jautājumiem, kas saistīti ar Satiksmes lietu ministriju. Tie ietver daudzus desmitu miljonus vērtos vilcienu un citus līgumus. Kāda garantija, ka arī šajos gadījumos viņš pēkšņi neatradīs kādu formāli pareizu «shēmu»? Atbildot uz šīm šaubām, «Vienotības» pārstāve atbildēja: «Ticiet man, ...»
Kopumā Zaķa īdu bilance ir ārkārtīgi smaga – kārtējais uzticības zaudējumus politiskajai sistēmai, šaubas par daudzu miljonu darījumiem. Un, pats briesmīgākais – «Vienotībā» un pārējā «tiesiskuma» koalīcijā ir cilvēki, kuri patiešām smagi strādā, lai godprātīgi uzlabotu politiskos un ekonomisko situāciju valstī. Viņu darbs un centieni šobrīd ir pamatīgi iedragāti. Līdz ar to cerība uz gudru un stabilu valsti.
Būtu negodīgi teikt, ka visi «Vienotības» deputāti un biedri nesaprot cik situācija ir smaga. Ļoti daudzi saprot, viņi patiešām no sirds tic un cenšas sasniegt vēlētājiem solītos mērķus un vērtības. Šobrīd ir jānoskatās, kā viņu centieni tiek samainīti reālpolitisko manipulāciju sīknaudā.
Protams, var sevi un citus mierināt ar banālo - Tāda ir politika. Bet politika jau pati par sevi nav netīra. To veido cilvēki un tā būs precīzi tik tīra vai netīra cik to veidojošie politiķi.
Vai tas viss tiešām ir viena Zaķa vērts? Klūnija filmā «Marta īdas» pamata vēstījums bija – lielā politika ir augstākās raudzes profesionāļu nodarbošanās. Nežēlīga un skarba spēle. Kļūdījies – ej projām. Likmes ir pārāk augstas. Citādi parausi zem ūdens pārējos.
