Rausingu impērijas vērtība pašlaik ir ap 4,5 miljardiem latu, un ar šo Tetra Pak īpašnieki ir 10. bagātākā dinastija Lielbritānijā, kur viņi ir apmetusies uz pastāvīgu dzīvi kopš 1984. gada.
Pārcelšanās no Zviedrijas uz Lielbritāniju astoņdesmito gadu sākumā notika lielā steigā un pa kluso. Rausingi bēga no dzimtenes uz ārzemēm, lai saglabātu uzņēmumu ģimenes kontrolē (to apdraudēja Zviedrijas nodokļu sistēma). Fakts, ka bagātākā un slavenākā zviedru uzņēmēju dinastija vairs neatrodas Zviedrijā, tautiešiem Lundā un Stokholmā tobrīd bija ļoti nepatīkams pārsteigums. Rausingi iemācījās dzīvot britu salās un kopt savus īpašumus («tad jau labāk brieži, nevis aitas, ja tiem britiem ir tik svarīgi, ka kāds lops ganās pa mana īpašuma pļavām» - savulaik intervijā atzinās Hanss Rausings). Zviedri iemācījās akceptēt, ka nodokļu sistēmas dēļ no valsts bēg ārā uzņēmēji (Rausingi, Kamprāds), režisori (Ingmars Bergmans) un sportisti (Bjorns Borgs, Patriks Šēbergs, Ingmars Stenmarks).
Taču atgriezīsimies pie «nierēm taukos« – Rausingu atvasēm.
Piena iepakojuma uzņēmuma Tetra Pak (Lunda, 1951) dibinātājam Rubenam Rausingam ir divi dēli (Gads un Hanss) un seši mazbērni. Vecākā paaudze arī Lielbritānijā turpināja dzīvot pieticīgi, bez liekām «luksusa ākstībām, kas neattiecas uz biznesu». Koncernu visus šos gadus vadījis Hanss Rausings, kurš neslēpj, ka «nauda ir tikai līdzeklis. Instruments. Nauda ir tas pats, kas lāpsta vai šujmašīna. To prasmīgi lietojot, var nopelnīt nākamo naudu. Summas mani vispār neinteresē» - viņš uzsver medijiem retajās intervijās un brīdī, kad žurnālists viņu piespiež «pie sienas» ar prašņāšanu par īpašumu Saseksā, atbild: «Labi, labi, mums te ir liels īpašums. Steigā varējām nopirkt tikai to, kas tobrīd bija pārdošanā. Tas, ka mums ir 1000 briežu (kas šeit ganās), ir izskaidrojams ar to, ka mūsu zeme ir liesa un nav derīga lauksaimniecībai. Pļavu kopšanai briti pieprasa mājdzīvniekus – vai nu aitas, vai briežus. Es izvēlējos briežus, jo tie mazāk atgādina lopus un mājdzīvniekus. Uzsveru vēlreiz – esmu zviedrs, jo Zviedrija ir mana dzimtene, un šeit es esmu tikai tāpēc, ka tā izveidojās apstākļi. Jā, nodokļu dēļ esmu šeit. Uzskatu, ka nodokļi ir laba lieta, valstij ir jāpiedzen nodokļi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem, piemēram, veselības aprūpi. Taču kopumā uzskatu, ka ir labāk, ja pilsoņi savu dzīvi izlemj paši, nevis valsts to dara viņu vietā.» (Svenskar i värden, 2007.05.10.). Žurnālistiem viņš mēdz uzcept zivis pats («Vai būsim lietišķi un liksim katlu ar vārītiem kartupeļiem tepat uz galda, vai tomēr servēsim smalki?») - intervija ar H.Rausingu (Sydsvenskan, 2008.10.08.). Pusi no savas impērijas pirms 13 gadiem apzināti pārdeva brāļa bērniem («tā būs godīgāk»), pie viena finansējot daudzus labdarības projektus, ieskaitot Stokholmas Ekonomisko augstskolu Rīgā.
