Trako vagīnu migla pār Krieviju (158)

Akcijas dalībnieces uzskrēja uz paaugstinājuma līdzās baznīcas ikonostasam, pārkrustījās, metās ceļos un lēkāja, līdz viņas no turienes aizdzina baznīcas darbinieki. Šonedēļ Krievijā viņas stājušās tiesas priekšā, lai atbildētu par savu rīcību.

Daudzas Krievijas un Rietumu slavenības, politiķi, tai skaitā Igaunijas prezidents Ilvess metušies viņas aizstāvēt, un nupat «Pussy Riot» kļuvušas gandrīz vai par demokrātijas, pretošanās un cilvēktiesību simbolu Krievijā. Mazliet mulsina grupas nosaukums, kuru parasti neviens necenšas tulkot. Latviski sanāktu mulsinošais «Vagīnu dumpis» vai vēl precīzāk, ņemot talkā nerātno dainu valodu, – «Peteņu trakums». Protams, parasti mūzikas grupu nosaukumus netulko un tādēļ ērtāk ir palikt pie oriģinālā nosaukuma. Neviens taču «The Rolling Stones» nesauc par «Ripojošajiem Akmeņiem». Savādi, protams, ka krievu grupai nosaukums ir angļu valodā. Bet varbūt labi, ka tā, – medijiem būtu krietni jāiesvīst, lai lietotu grupas nosaukumu krievu valodā. Acīmredzot skandālistes vienlaikus ir arī smalkas aprēķinātājas.

Otrā baušļa piesmējēju banda

Jebkurā gadījumā viņas savu mērķi gandrīz ir sasniegušas – skandāls ir pamatīgs, mediji burbuļo, neskaitāmas slavenības publiski viņas aizstāv, raksta dažādas petīcijas. Pat tādas mūzikas leģendas kā Stings, Pīters Gebriels, «Red Hot Chili Peppers» un viņu kolēģe, vācu jaunā viļņa, panku kustības veterāne Nina Hagena. Saskaņā ar Krievijas likumiem dumpīgajām petenēm draud līdz pat septiņiem gadiem cietumā.

Tomēr aiz šīm skandālu, politikas un mūzikas zvaigžņu kaislībām ir mazliet nobālējusi pati svarīgākā un būtiskākā problēma. Nav šaubu, ka «Pussy Riot» no ētiskā viedokļa uzvedās, maigi izsakoties, apšaubāmi. Tomēr no otras puses viņas centās pievērst uzmanību kādai citai, patiesībā daudz apšaubāmākai uzvedībai – pašas Krievijas Pareizticīgas baznīcas un politiskās elites maucīgajai uzvedībai. Apšaubāmajās Krievijas parlamenta un sekojošajās prezidenta vēlēšanās Krievijas pareizticīgā baznīca bez sirdsapziņas pārmetumiem likās vienā politiskajā gultā ar valdošo eliti, atklāti atbalstīdama Putinu un viņa partiju. Pareizticīgie priesteri ar pašu patriarhu Kirilu priekšgalā nekautrējoties pūta Putina propagandas stabulē. Tie, kuri sekoja Putina priekšvēlēšanu kampaņai, nevarēja nepamanīt pareizticīgo priesteru saldās, sīrupainās atbalsta dziesmas dārgajam Vladimiram Putinam.

Protams, garīdzniekiem, tāpat kā pārējiem pilsoņiem ir tiesības paust savu viedokli. Tai pašā laikā civilizētā pasaulē ir sen pieņemts, ka Baznīca atturas iesaistīties, iejaukties politikā. Tas nav tikai simbolisks, pārspīlēti augstas ētikas normu princips. Tam ir arī ļoti pragmatiski un loģiski apsvērumi – vēsture ir sen pierādījusi, ka laicīgās varas saplūšana ar garīgo agri vai vēlu noved pie baisām nepatikšanām. Tādēļ jebkurā normālā valstī tās ir atdalītas un Baznīca atturas tieši iejaukties politikā. Tā ir labāk abām pusēm, sabiedrībai un valsts stabilitātei. Normālās, civilizētās valstīs tas ir stingri ierakstīts konstitūcijās, politiķi un garīdznieki rūpīgi ievēro otro bausli: «Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.»

Putins apraud režīmu, kas Baznīcas pārvērta par kartupeļu noliktavām

Tādēļ ir svarīgi saprast «Pussy Riot» galveno domu. Skandālistes skaidroja, ka viņu rīcības mērķis bijis protests pret Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila atbalstu Vladimiram Putinam prezidenta vēlēšanās, jo tas bijis pretrunā ar Krievijas sekulārās konstitūcijas principiem. Grupas dalībniece Jekaterina Samuceviča paziņoja: «Visu mūsu tekstu galvenā tēma bija nevis pareizticīgā ticība, bet gan vēlēšanu leģitimitāte. Patriarha aicinājumi balsot par Putinu un neiet uz protesta mītiņiem ir atklāts nereliģiskas valsts principu pārkāpums.»

Krievijas Pareizticīgās baznīcas neslēptais flirts ar Putina režīmu ir mulsinošs. Vēl nesen Putins atklāti atzina, ka PSRS sabrukums bijusi «lielākā 20. gadsimta ģeopolitiskā katastrofa». Ko tas nozīmētu ticības brīvībai, ja nebūtu notikusi Putina apraudātā «ģeopolitiskā katastrofa»? Tas nozīmētu to, ka daudzās Krievijas baznīcās joprojām būtu noliktavas, traktoru remonta darbnīcas, ticīgie būtu izstumtie, bet mācītāji būtu spiesti sadarboties ar režīmu. Nav noslēpums, ka Staļins Otrā pasaules karā laikā «pieradināja» tā laika Krievijas Pareizticīgas baznīcas vadību un kopš tā laika daudzi mācītāji spiestā kārtā bija nonākuši komunistu specdienestu kontrolē. Izskatās, ka arī šai ziņā Krievijā nav notikušas pārmaiņas.

Nina Hagena – patriarha Kirila pēdējā cerība

«Pussy Riot» patiešām var pārmest trakumu, ētikas un cieņas trūkumu pret ticīgajiem. Tomēr viņām nevar pārmest patiesu drosmi un uzdrīkstēšanos. Ticīgajiem Krievijā ir pamats jautāt – vai uz to ir spējīgi Pareizticīgās baznīcas garīgie līderi? Atbilde ir – nē un vēlreiz nē. Viņu augstākais vadonis iztapīgi kalpo laicīgajai varai un, kas vēl trakāk, ciniski melo saviem sekotājiem un ieslīdzis alkatības grēkā. Vēl pavisam nesen patriarhs Kirils zemiski meloja un traģikomiski slēpa savu bezgaumīgi dārgo «Breguet» pulksteni par apmēram 30 000 eiro. «Pussy Riot» stāsies laicīgās tiesas priekšā, bet Kirilam acīmredzot būs jāatbild kādas daudz augstākas tiesas priekšā. Jāšaubās, vai tur viņu aizstāvēs Stings un Pīters Gebriels. Varbūt dullā Nina Hagena aizliks kādu labu vārdu. Putins tur noteikti nebūs, jo kādā citā vietā ar sirpi un āmuru kurinās katlus saviem agrākajiem elkiem.

Jāatzīst, ka šobrīd Krievija izskatās pavisam dīvaini. Par redzamākajiem brīvības un pretošanās simboliem ir kļuvušas tādas pretrunīgas personības kā «Pussy Riot» un ballīšu karaliene Ksenija Sobčaka. Visu cieņu viņu drosmei un cīņas sparam. Bet kur palikušas tādas patiesas intelekta un sirdsapziņas zvaigznes kādas reiz bija Andrejs Saharovs un Aleksandrs Solžeņicins?