Vai Latvijas bankas gadiem ilgi ir piedalījušās narkotiku naudas «atmazgāšanā»? Kāpēc mūsu mediji, atbildīgās iestādes par to kautrīgi klusē? Pasaules mediji jau sen plaši runā par valstīm un režīmiem, kas saistīti ar lielām narkotiku kontrabandas plūsmām. Desmitiem miljonu viņu naudas ir netraucēti plūdušas caur Latvijas bankām. Vai tiešām to neviens neredzēja, nesaprata? Un turpina klusēt arī tagad.
Pagājušājā nedēļā žurnāls «Ir» publicēja lielu rakstu par Kirgizstānas gāztā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes naudas plūsmām caur Latvijas bankām. Rakstā «Tīrs? Balts? Pūkains?» žurnāliste Anita Brauna raksta: «Aizvien vairāk faktu liecina, ka viens no prezidenta cilvēku atbalsta punktiem bija Latvija – te tapušas kirgīzu izmeklētā tīmekļa ārzonu firmas, un Latvijas bankās nogūluši vismaz desmiti miljonu neskaidras izcelsmes naudas.» Rakstā tiek minēts, ka šī neskaidrā nauda varētu būt dažādos nelikumīgos veidos izkrāpta no Kirgizstānas valsts un tās biznesa. Tomēr ne ar vienu vārdu netiek pieminēta iespēja, ka tā varētu būt nauda arī no narkotiku kontrabandas.
Vai Latvijas banku klienti kontrolēja narkotiku tranzīta ceļus?
Šāda noklusēšana ir pārsteidzoša, jo Kirgizstāna atrodas blakus narkotiku lielvalstij Afganistānai. Pasaules lielākie mediji, tai skaitā «Forbes», «Deutsche Welle» un citi jau sen atklāti norāda, ka Kirgizstāna bija un joprojām ir viens no lielākajiem narkotiku tranzīta ceļiem. To savos ziņojumos raksta arī Eiropas parlaments. Tiek uzskatīts, ka narkotikas lielā apjomā īpaši aktīvi plūda laikā, kad Kirgizstānā valdīja Bakijevu ģimene. Dažādas Krievijas drošības iestāžu amatpersonas uzskata, ka tieši Bakijevi kontrolēja šīs plūsmas. Arī žurnālā «Ir» pieminēti ASV diplomātu ziņojumi, kuros norādīts, ka Kirgizstānā nekas nenotika, ja savu daļu nedabūja bijušā prezidenta dēls Maksims Bakijevs.
Tomēr neskatoties uz šīm neskaitāmajām liecībām, norādēm, žurnāla «Ir» materiālā neatradīsiet nevienu vārdu, ka caur Latviju plūdušās «neskaidrās» naudas plūsmas varētu būt saistītas ar narkotiku tranzītu. Tas ir nopietns jautājums kāpēc «Ir» izvēlējās noklusēt šo būtisko niansi. No Kirgizstānas uz Latviju bankām pārskaitīti desmitiem miljonu ASV dolāru. Šī naudu apkalpota Parex bankā, Aizkraukles bankā, Norvik bankā, Baltikumā, Trasta komercbankā, Rietumu bankā un Reģionālo investīciju bankā. Ļoti aktīvi ar Kirgizstānas gāztā prezidenta dēlu Maksimu Bakijevu sadarbojusies Valērija Belokoņa ģimenei piederošā «Baltic International Bank».
FKTK, mediji izliekas neredzam saistību
To, ka tā varētu būt ar narkotikām saistīta nauda, nav spējis iedomāties vai konstatēt ar banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija. FKTK vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis norāda, ka normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti un netīro darījumu risks ir «maksimāli samazināts». Neko aizdomīgu nav spējis pamanīt arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.
Pasaules lielākie mediji jau gadiem ziņo, ka Kirgizstāna bija nozīmīgs narkotiku kontrabandas ceļš, to zina arī ES un ANO uzraudzības iestādes. Tāpat bija neskaitāmas liecības, ka tam bija saistība ar Kirgizstānas augstāko vadību – Bakijevu klanu. Krievijas medijos viņu atklāti sauc par narkobaronu. Bet mūsu uzraudzības iestādes nelikās ne zinis par desmitiem miljonu neskaidras naudas plūsmām no nabadzīgās Kirgizstānas. Šī savādā klusēšana, pat medijos, turpinās līdz pat šim brīdim. Tiesa, «Ir» nav vienīgais izdevums, kas vairījies par to runāt, – arī pārējos Latvijas medijos šī iespējamā saistība lielākoties ir noklusēta.
Protams, formāli ir grūti pierādīt tiešu šīs naudas saistību ar narkotikām. Tāpat vēl nav tieši pierādīts, ka Bakijevu ģimene to kontrolēja vai bija saistīta. Tomēr fakti liecina, ka Kirgizstāna bija viens no galvenajiem Afganistānas narkotiku ceļiem uz Krieviju un Eiropu. Tas nevarēja notikt bez tieša vai netieša varas iestāžu atbalsta. Tiek norādīts, ka bijušais prezidents Kurmanbeks Bakijevs savulaik, kļūstot par prezidentu, uzreiz esot reorganizējis Narkotiku kontroles aģentūru.
Narkotiku tranzīts Kirgizstānā ir īpaši ienesīgs bizness. Afganistānā viens kilograms heroīna maksā apmēram 1200 – 1300 ASV dolāru. Kirgizstānā cena pieaug līdz četriem līdz pieciem tūkstošiem, bet Krievijā tas maksā jau līdz pat 45 tūkstošiem dolāru.
Latvijas daļa no naudas par narkotikām, kas nogalinājušas miljonu
ANO Narkotiku un noziedzības birojs aprēķinājis, ka pasaulē katru gadu no Afganistānas opiātiem mirst apmēram 100 tūkstoši cilvēku. Tātad pēdējo desmit gadu laikā vismaz miljonu cilvēku ir nonāvējušas narkotikas no Afganistānas. Kopumā no šīm narkotikām atkarīgi ir vismaz 15 miljoni cilvēku, heroīna tirgus apgrozījums tiek lēsts vismaz 65 miljardu ASV dolāru apmērā.
Cik daudz šīs netīrās «nāves» naudas ir «atmazgātas» Latvijas bankās? Kāpēc par to līdz pat šim brīdim klusēja mediji, kāpēc atbildīgās iestādes izlikās neredzam neko aizdomīgu desmitu miljonu darījumos ar pasaulē labi zināmo narkotiku tranzīta zemi Kirgizstānu? FKTK vadītāja vietnieks Brazovskis žurnālam «Ir» skaidro: «Latvijai kā finanšu centram, atrodoties starp NVS un Rietumeiropas valstīm, neizbēgami ir tas, ka tiek apkalpots samērā liels skaits nerezidentu klientu.» FKTK ignorēja faktu, ka starp šiem nerezidentiem bija personas, kuras, iespējams, kontrolēja pulsu uz viena no lielākajiem narkotiku ceļiem pasaulē.
/nginx/o/2016/06/05/5478203t1h591c.jpg)
