Ķīlis: mums nav neviena, kas spētu novērtēt Latvijas augstskolas (43)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Patlaban Ministru kabineta noteikumu projektā «Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi» nevar nominēt vienu institūciju, kas novērtēs augstskolas, jo pretendentiem ir būtiski trūkumi, sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Notiek likuma interpretācija

Viņš uzsvēra, ka augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu bija saskaņojušas visas valsts institūcijas, savukārt par atsevišķiem jautājumiem ir diskusijas ar organizācijām, kas pārstāv augstākās izglītības sektoru. Tādēļ vispirms par šiem jautājumiem tiks diskutēts valdības komitejā un pēc tam tie tiks virzīti apstiprināšanai valdībā tādā redakcijā, kādā tie ir pašlaik, jo tiešā veidā tie neviena intereses neaizskar un, no otras puses, rada skaidru priekšstatu, kādā veidā notiek akreditācija.

Ķīlis norāda, ka pašlaik ir diskusijas par to, vai noteikumu projektā nosaukt konkrētu iestādi, kas organizē akreditācijas procesu. Augstskolu likums nenosaka, ka Ministru kabineta noteikumos būtu jānosauc kāda konkrēta institūcija, kura organizē akreditāciju. IZM ir jādeleģē akreditācijas funkcijas, bet nav obligāti noteikts, ka Ministru kabineta noteikumos būtu jānosauc šī institūcija.

Pašlaik vērtētāji ir interešu konfliktā

Ministrs uzskata, ka pastāv iespēja, ka akreditāciju var organizēt vairāk nekā viena institūcija. Līdz šim akreditāciju organizēja nodibinājums «Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs» (AIKNC). «Taču nodibinājuma problēma ir tā, ka tas nav Eiropas Kvalitātes novērtēšanas reģistrā un tam trūkst arī jaudas. Pretendents uz akreditācijas organizēšanu ir arī Augstākās izglītības padome (AIP), kurai ir cita veida trūkumi esošajā formātā, jo pašlaik vairākums no tās dalībniekiem tiešā veidā pārstāv augstskolas. Akreditāciju nevar veikt institūcija, kurā vairākums dalībnieku pārstāv tos, kurus akreditē,» skaidroja Ķīlis.

«Lai arī Augstskolu likumā ir noteiktas tās organizācijas, kas veido AIP, pašlaik nosaukt AIP kā organizāciju, kura akreditē augstskolas un studiju virzienus, būtu riskanti tās pārstāvniecības dēļ, kā arī tādēļ, ka AIP līdz šim nav veikusi akreditāciju un mēs nezinām, cik veiksmīgi tā to varētu organizēt. Turklāt pēc stīvēšanās ap Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta »Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai« ziņojuma publiskošanu nav pārliecības, ka darīšana būs ar caurspīdīgu organizāciju,» teica Ķīlis.

Komisija nav Eiropas reģistros

Viņš uzskata, ka pašlaik drošākā stratēģija ir nenosaukt konkrētu institūciju, kas veic augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, jo abiem pretendentiem ir būtiski trūkumi. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka gada beigās notiks AIP vēlēšanas un tās sastāvs mainīsies. «Vilcināties ar noteikumu pieņemšanu, kamēr ir pilnīga skaidrība par vienu vai otru organizāciju, ka tā tiks iekļauta Eiropas Kvalitātes novērtēšanas reģistrā, nevaram, jo ir jāsāk akreditācija,» piebilda ministrs.

Uz jautājumu par to, kura no institūcijām varētu profesionāli veikt augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, ministrs nosauca gan AIKNC, gan AIP, gan arī pašu IZM un tās padotības iestādi, nenosaucot, konkrēti kuru. Viņš pieļauj, ka arī akreditācijas organizēšanu varētu uzticēt gan AIKNC, gan AIP.

«Latvijas specifiskā situācija ir tāda, ka mums ir priekšā pārmaiņas augstākās izglītības sektorā trijos nozīmīgos virzienos - augstskolu pārvaldībā, koncentrācijā un finansēšanā. Valsts interesēs ir kvalitatīvs augstākās izglītības sektors. Šādā pārmaiņu procesā ir grūti deleģēt akreditācijas procesu privātajām iestādēm. Pašlaik ļoti maz ticams, ka novērtēšanu varētu veikt kāds privāts uzņēmums,» uzsvēra Ķīlis.

Ekspertiem jābūt «caurspīdīgiem»

Viņš norāda, ka nākotnē būs jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar augstākās izglītības finansēšanu. Valsts finansējumam obligāti būs jāseko tikai kvalitatīvākajiem studiju virzieniem.

Runājot par kritērijiem, kuriem būs jāatbilst deleģētajai institūcijai, ministrs uzsvēra, ka tai būs jāspēj piesaistīt neatkarīgus ekspertus, citi kritēriji - caurspīdīgums, augsta iespējamība iekļūt Eiropas Kvalitātes novērtēšanas reģistrā un šīs iestādes neatkarībā attiecībā uz augstākās izglītības sektoru.

Ministrs norādīja, ka līdz šim augstskolās un augstākās izglītības sektorā ir valdījusi komfortabla situācija no ārējās vērtēšanas viedokļa. Augstskolās ir tikai iekšēja pārvaldība, jo augstskolām nav padomju, kas pārstāvētu sabiedrības viedokli. Arī pats sektors tiek pārvaldīts fragmentēti. Ir vairākas vienības, kas salīdzinoši nelielo sektoru pārvalda, AIKNC, AIP, Studiju administrācija, IZM, turklāt augstskolas ir sadalītas septiņām ministrijām atbilstoši pārstāvētajam resoram.

Paši nedrīkst vērtēt sevi kā tagad

Ministrs uzsvēra, ka nevar būt tāda situācija, ka akreditētāji novērtē paši sevi, un šo praksi jāsāk mainīt jau ar šiem akreditācijas noteikumiem. «Mums šogad Augstskolu likumā ir jāmaina augstskolu pārvaldība, izglītības kvalitāte ir jānosaka augstākā līmenī arī attiecībā uz finansējumu un jāvirzās uz konsolidāciju, nevis sadalīt finansējumu pēc vienošanās principa, bet lai publiskais finansējums sekotu atzītai kvalitātei vienā vai dažās augstskolās Latvijā, jo 62 nav nepieciešamas. Tādēļ ir svarīgi, ka akreditācijas noteikumi iet šajā virzienā, nevis kādā citā,» sacīja Ķīlis.

Kā ziņots, augstākās izglītības sektoru pārstāvošās organizācijas nav apmierinātās ar Ministru kabineta noteikumu projektu «Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi» un par saviem iebildumiem ir informējušas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Lai veicinātu uzticamību Latvijas augstākās izglītības sistēmai, AIP mudina augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu uzticēt jebkurai Eiropas Kvalitātes novērtēšanas reģistrā ietvertai institūcijai.

Latvijas Mākslas augstskolu asociācija (LMAA) paudusi neapmierinātību ar to, ka, pārejot uz studiju virzienu akreditāciju, bija iecerēts izmantot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» rezultātus, bet noteikumu projektā iekļauta prasība, kas augstskolām atkal liks iesniegt apjomīgus dokumentus, kas tika vērtēti pirms gada.

Ministru kabineta noteikumu projekts «Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi» paredz, ka turpmāk augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēs IZM pilnvarota institūcija, ar kuru IZM būs noslēgusi deleģēšanas līgumu.

Savukārt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju, tāpat kā līdz šim, pieņems AIP. Lēmumu AIP pieņem, ja lēmuma pieņemšanas dienā ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.

Noteikumu projekta anotācijā teikts, ka normatīvā akta mērķis ir noteikt studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.

Tāpat minētais noteikumu projekts regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību.

Komentāri (43)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu